Sveikas šajā pelēcīgajā diena! :-) ;-)
Diskusija nebūs par puisi, ko vēlos atšūt. Šoreiz par savādāka veida attiecībām. Beztēmā jau šorīt pukstēju par to,ka man sāk besīt mana pārlieku kompunikāciju mīlošā dzīvokļa īpašniece, pie kuras īrēju istabiņu. Viņa var vārīties vienā laidā, un tiklīdz viņa to sāk, es nespēju nekam citam koncentrēties, jūtos nogurusi pēc tās vairāku stundu garās vārīšanās. Es saprotu,ka cilvēkam gribas komunicēt, nav bijis ar ko, bet man ir svarīgi darbi darāmi, es nevaru katru dienu sēdēt ar muti vaļā klausoties tarkšķēšanā. Viņa gan teica, lai es dodu ziņu,ja ir par daudz, bet man ir neērti aizrādīt. Dzīvoju te tik nedēļu. Es nezinu, man kaut kā šķiet,ka pašam cilvēkam tas būtu jāsaprot. Uz rītdienu nopietns referāts jāgatavo, vēl citi sīki darbiņi. Nu nevaru es ar viņu vārīties, klausīties,kā viņa mācās angļu valodu, sarunāties svešvalodā u.c. lietas par un ap viņu. Man ir savi darbi. Gribas taču pabūt vienai, tieši tā, vienai, ilgāk par 10 minūtēm.
Fūūū, uzrakstīju, kļuva nedaudz vieglāk. Tātad, kā pieklājīgi, nesakot tiešā tekstā likt manīt, ka esmu aizņemta, ka vēlos vairāk vienatnes? Gribu, lai viņa pati to saprot... tiešām neerti aizrādīt pieaugušam cilvēkam.
Jā, komunikācija ir forša lieta, tikai tad,ja tā nav vārīšanās vairāku stundu garumā, kad es pati nemaz netieku pie vārda. Nogurdina, pat ļoti, jo īpaši tad,kad jāraksta svarīgi darbi. (t) :-/ :-|
579
