Es nojaušu (vismaz tā man labpatīk domāt) sava drauga vājās vietas :-P Principā neticu, ka ir cilvēki bez neviena vārīgā punkta.Tas ir kā ar tādiem trausliem, vāriem diedziņiem - jāzina tikai, kā uz īsto trāpīt un tad, ui, kādas lietas var atklāties. (s)
Nedomāju arī, ka mazvērtības kompleksu saistīšana ar čīkstēšanu vienmēr ir adekvāta.Jo tas, ka par tiem skaļi nerunā, nenozīmē, ka to nav.Daudz kas jau ir tikai sajūtu un nojautu līmenī, ko pamani, ja šo cilvēku ļoti labi pazīsti. Turklāt neuzskatu, ka mazvērtības komplekss (nerunāju par kaut kādām kompleksu pārspīlētām formām!) ir kas ļoti nosodāms, bieži vien šī iekšējā nedrošība vai šaubas ir lielāks dzinulis sevi pilnveidot un virzīties uz priekšu nekā ieslīgšana pašapmierinātībā, cik es visu nekļūdīgi pareizi daru. ;-)