Vecāku viedoklis par vīrieti

Nē, jo viņus pilnībā apmierina mana izvēle

Zinu, ka manējiem ne visai patika bijušais draugs. Komentāri nebija tieši, bet visādi jautājumi- kad tad viņš šito darīs, kad to? Kas viņš būs pēc studiju beigsanas utt. :-O Ļoti kaitinoši.

Par iepriekšējo puisi mammai bieži vien bija visādas piezīmes, bet pamatotas.
Par tagadējo puisi mamma ir ļoti priecīga, jo zin ka esmu laimīga un uzticās manam draugam :-)

Tas jau izklausās kaitinoši, neapskaužu Tavu situāciju.
Manējie nekā slikta nav teikuši un labi vien ir ka tā :)

Jordan, sodien lielā diena? (l)

Tresor, pēc kādām 2-3h Viņš būs (l)

Jordan,nu tad labāko dienu Tavā mūžā (l)

Tresor, paldies (l)

Kad tikko sākām satikties, tad izteica gan, jo īpaši tētis. Jo puisis bija jaunāks, abi vēl bijām padsmitgadnieki, sanāca, ka bez maz vai esmu mazgadīgo pavedinātāja, jo, kad man bija 18, viņam vēl nebija.
Bet ar laiku pieņēma puisi visa ģimene, un tagad visi par viņu ir sajūsmā un nevar vien sagaidīt mazbērnus :D
Bet, domāju, ka tas sākums bija tāds tikai tāpēc, ka dzīvoju vēl pie vecākiem, biju no viņiem atkarīga, ja būtu jau sākusi patstāvīgu dzīvi un tad man parādītos puisis, tad viņiem vairs nebūtu tik lielas teikšanas un uztraukuma.

maniem vecākiem iepriekšējais puisis jau nepatika vien vārda dēļ:D
tagdējais drīzāk liekas viņu dēls, nevis es viņu meita. reizēm uzmetas skaudība,ka pret viņu izturās kā pret zelta gabaliņu, tai pašā laikā pret mani netik labi,jo bieži kašķējamies ar vecākiem. (e)

Mani vecāki savas domas nekad nepatur pie sevis, un no tā man ir visvairāk bail. Tēvs ir teicis, ka pats man un māsai izvēlēšoties vīrus! :D
Mamma ir ļoti prasīga "pa žizņi", vienmēr piesienās par sīkumiem (tiešām sīkumiem), lai arī cik man būtu gadu un ko es darītu. Tā būs vienmēr un ar to es esmu samierinājusies. Viņai pagaidām neviens mans draugs nav paticis, protams. :-/

Nē.Mans šī brīža draugs patīk visiem maniem radiņiem.Ja nepatiktu,tad pretīgas piezīmes viņi neizteiktu,taču izturēšanās gan būtu vēsa un ne īpaši atsaucīga.

Man atkal vecmammai ļoti patika bijušais puisis, viņa tā lutināja viņu, ka bail :-) otra vecmamma gan man tada skumiga toni teica ka vinai patikot citada paskata viriesi :-D haha, bet ne jau vinai ar vinu bija jadzivo :-D

Manējie ir sajūsmā par manu izvēli. Būtībā iepatikās jau pirmajās iepazīšanās minūtēs ;-)

Atcerējos, ka iepriekšējo draugu tētis sauca par "tūristu"- respektīvi uzskatīja, ka pie mums pavada daudz vairāk laika- bet kā nekā viņš bija students, bet es vēl mācījos, tad mums kopistiskas bija tikai brīvdienas...
bet par tagadējo draugu dažreiz gan jau apnīk.
pat brīnos, ka no tēta puses skan- tu tik viņam brokastis neaizmirsti uztaisīt utml- šitas bez maz vai zelta gabaliņš viņiem :D

Mammai pašā sākumā jau nepatika, jo redz bija citu man noskatījusi, bet es izvēlējos viņa brālēnu. :-D

Ar tēti abi viņi ir baigie čomi, bet ar mammu vēl joprojām ne visai labas attiecības, jo ir pāris reizes sataisījis šmuces, ko mamma laikam atcerēsies līdz mūža galam. Attiecības tādas vēsas, tikai sasveicinās kko pieklājības pēc parunā, tas arī viss.

Manai ģimenei mans draugs ļoti patīk. Mamma izsaka tādas piezīmes, lai es viņu nelaižu vaļā, jo apzinīgs, čakls, praktisks, jautrs utt. Viņš bieži vien manējiem palīdz + mēs abi kopā ar manu mammu bieži vien dažādos pasākumos uzspēlējam ( esam muzikanti abi ) un tā. :) Vecmāmiņas māsas visas arī sajūsmā par manu dārgo, tāpat arī dāmas mammas folkloras grupā :D

Saakumaa bija dazaadi aizspriedumi, bailes, jo mums tur taada netipiska situaacija, bet nu ar laiku, kad iepazinaas pamazaam, saprata, ka labs cilveeks, tagad tikai slavee, pat aizstaav no manis - riebekles. Tikai probleema, ka vini nevar sarunaaties savaa starpaa valodas deel, bet nu es vaards vaardaa vienmeer tulkoju liidz kriitu no parguruma, jo viniem daaaaudz ko runaat :D

man omīte vienmēr piesējās un tā,kur viņš mācās vai strādā, ko dara viņa vecāki utt.
un viņai viņš tik ļoti iepatikās,ka es vēljoprojām neesmu pateikusi,ka esam izšķīrušies. neteikšu arī,lai mierīgāks prāts. (s)

Mani vecāki no visiem maniem draugiem, zināja tikai vienu vīrieti, ar kuru biju kopā 3 gadus. Piezīmes neuzdrošinājās izteikt, jo ja tās būtu sliktas, es izrādītu savu nepatiku pret to, ko viņi saka. Citreiz tā bija kāda laba piezīme, bet arī tad es teicu, ka man vienalga, man nepatīk par viņu runāt.

Par visiem pārējiem vīriešiem viņi nezin pat vārdus un to, vai man kāds vispār ir.

Man vienkārši nepatīk dalīties savos pārdzīvojumos, pieredzē, iespaidos un notikumiem manā dzīvē ar vecākiem un es nezinu kāpēc :-/ līdzīgi arī ar draudzenēm, bet ar dažām man ir tuvāks kontakts.