Vīrietis tālumā

Mums tāds bija attiecību pirmais pusgads. Bijām šķirti, tikāmies tikai brīvdienās. Tas bija sirdi plosoši, jo, katru dienu es gaidīju, kad pienāks piektdiena. Bet esam kopā jau vairāk kā 3gadus, dzīvojam kopā gandrīz divus gadus. Izvērtē, tas ir uz laiku.
Lai gan es esmu skaidri pateikusi, ka vairs neparakstīšos uz to, ka esam šķirti. Tieši šā iemesla dēļ šogad paņēmu akadēmisko, nākamgad atsākšu studijas. Ja būtu turpinājusi studijas, mēs tiktos tikai svētdienās, un tad es neredzu vadmotīvu vispār būt kopā.

Mums tāds bija attiecību pirmais pusgads. Bijām šķirti, tikāmies tikai brīvdienās. Tas bija sirdi plosoši, jo, katru dienu es gaidīju, kad pienāks piektdiena. Bet esam kopā jau vairāk kā 3gadus, dzīvojam kopā gandrīz divus gadus. Izvērtē, tas ir uz laiku.
Lai gan es esmu skaidri pateikusi, ka vairs neparakstīšos uz to, ka esam šķirti. Tieši šā iemesla dēļ šogad paņēmu akadēmisko, nākamgad atsākšu studijas. Ja būtu turpinājusi studijas, mēs tiktos tikai svētdienās, un tad es neredzu vadmotīvu vispār būt kopā.

Ja godīgi, tad visu šo laiku man tā patika dzīvot, jo katra tikšanās kā svētki un TIK daudz laika sev( man kā patmīlei tas tīri tā neko patīk), bet vot tagad sāk pietrūkt ikdienišķa saskarsme.
Vai jūs manā vietā meklētu mīļāko? :-D Es diez vai to darītu, bet interesanti uzzināt- ko tad teikt tam vīrietim- klau, būsim tikai mīļākie, jo man jau 1 ir ? :-D

Nu jā pikolonos, jūs jau tikāties katru nedēļu, bet mēs vidēji katru mēnesi 1x4 dienas :-D

Nemeklētu mīļāko.

Bija reizes, kad tikāmies retāk, ne vienmēr sanāca katru nedēļas nogali
;-)
Bet es pilnīgi saprotu kā Tu jūties, viegli nav :-(

mēs tiekamies retāk kā reizi mēnesī. vidēji reizi 5-6 nedēļās, jo nav lēti tomēr. tagad tiksimies pēc mēneša un uz ilgāku laiku par ko man ir neizsakāms prieks! (l) lēnām sāku kārtot dzīvokli, atbrīvot plauktiņus skapjos, domāt, ko varēšu gatavot un tā tālāk! (l)

par mīļāko noteikti nedomāju, jo mūsu attiecības balstās uz uzticību, godīgumu un atklātību. protams, ka pietrūkst seksa un viņa klātbūtnes, bet ar to var tikt galā, ja grib. :-)

mees bijaam 2,5 gadus kopaa,kad es aizbraucu.
tikaamies reizi 5-6 meeneshos.tas viss vnk beidzaas,lai arii likaas,ka ir lielaa miila.es taa nevareeju.man vajadzeeja kaadu sev fiziski liidzaas.

tagad veeljoprojaam esmu prom un esmu laimiiga. mans ex ir latvijaa un arii atradis jauku meiteni.visi ir laimiigi.

taadas attieciibas nebija domaatas man.man gruuti ar atttalumu..

Bet ziniet tāda nenopietnu attiecību sajūta tomēr,lai arī tā galīgi nav...bet ir TIK forša sajūta, ka varu baudīt savas jaunības brīvību, tajā pašā laika ir tāda stabilitātes sajūta- cilvēks, kuram var uzticēties! Laikam jau katram tomēr ir tādas attiecības, kādas patīk :))

man gan šķiet, ka tādas attiecības tieši uzliek lielāku spiedienu, jo viņš jau nezina, kas te notiek... tāpat kā es nezinu, kas notiek tur. kaut ko noslēpt ir vieglāk, bet dzīvot pēc tam ar to... diez vai. ;-)

bet felixx- 5 vai 6 nedeeljas ir ok..bet 5 vai 6 meeneshi ir vnk bezteema.

lai jums viss izdodas :)

tille, protams, ka ir atšķirība. paši to atšķirību veidojam, manuprāt. katrā ziņā man sevi finansiāli jāierobežo, lai es varētu atļauties tikt pie viņa. tāpat arī viņam tas nenāk tāpat... tādēļ vēl jo vairāk man šķiet, ka tas vairāk ir vēlēšanās jautājums.
bet, jā, mēs tagad nesen (pusotru nedēļu atpakaļ) satikāmies, tā kā es vēl esmu iespaidu pilna! pēc pāris nedēļām sākšu čīkstēt :-D

mums nebija taadu liidzeklju un iespeeju.
bet es piekriitu,vinjam vajadzeeja vairaak pie manis braukt..

Lai vai kādas uķi-puķi attiecības nebūtu un ,lai cik liela lielā mīla nebūtu, uzskatu, ka attiecības nedrīkst ietekmēt mācību procesu, tā ir savas izaugsmes aizturēšana, kavēšana, tikai attiecību dēļ, kuras vienā jaukā brīdī var izjukt.
Vīrieši nāk un iet, bet to ko esi iemācījies, kā arī labu izglītību tev atņemt nevarēs neviens.
Jā man tā ir ir bijis abās attiecībās,satikāmies nedēļas nogalēs un nekāda vaina, jo man bija un ir skola, mācības, kas jārespektē otrai pusei un, kuras negrasos pamest tikai attiecību dēļ.

Tieši tā,piekrītu,nekad puiša dēļ nepamestu mācības vai neņemtu gadu brīvu,lai tikai varētu satikties un būt kopā!Tomēr tā ir mana izaugsme,mana turpmākā dzīve,ko viņš vnk neielies vienā dienā iekšā!Tas noteikti nebūtu priekš manis...Kāpēc meitenei jāizdara tāda izvēle nevis puisim?

es shaadu leemumu pienjeemu-nu tad redzeesim,kas taalaak notiks..haha :D

Un autorei - ja jau tu sāc domāt par mīļāko, sauc to par sevis spīdzināšanu un gribi attiecības izbeigt... tās pāris tikšanās reizes tiešām ir tā vērtas?

Man nav bijusi šāda situācija (ok, man ir gandrīz gadu bijis, ka tiekamies tikai brīvdienās attiecību sākumā, bet es visu laiku domāju, ka tas ir diezgan normāli līdz izlasīju šeit meitenes komentāru, kura tās jau uzskata par attiecībām no attāluma :D ), bet es uzskatu, ka būtu ar mieru uz ko tādu parakstīties tikai tad, ja redzētu galu tam visam. Kaut vai pēc gada, pusotra, bet uz beztermiņa attāluma attiecībām parakstīties nevarētu.

Tās tikšanās reizes ir gan kaut ko vērtas (l) un autobusa biļete arī nopirkta :)
es pat nezinu vai ar šo cilvēku varētu dzīvot kopā diendienā...man vispār patīk piedzīvojumi, tādēļ arī iedomājos par kādu arpusattiecību romāniņu, bet tomēr saprotu, ka vislabākās ir stabilas, nopietnas attiecības, kad dzīvo kopā. Tādās jūtos vislabāk (l)

tik loģiski - nevari iedomāties kopdzīvi ar savu draugu, bet vislabāk jūties diendienā dzīvojot kopā :-D (t)