viena un laimīga

Esmu viena un pagaidām tā jūtos ļoti labi |-)

Kāpēc?!
Jo man ir daudz laika sev, varu baudīt daudz un dažādu vīriešu uzmanību un neviens par to nevar iebilst+nav izmētātu zeķu mājās :D

Neesmu vientuļa, bet atļaušos komentēt :-D

Liela vērtība, kad sieviete ir bez vīrieša - iemācīties būt pašpietiekamai. Nebūt atkarīgai no vīriešu sabiedrības vai uzmanības, bet iemācīties skaisti dzīvot vienai un tad arī vīriešiem un vispār apkārtējiem cilvēkiem kļūsiet daudz interesantākas :-)

Es viena jūtos laimīga kad kāds pāris strīdas,kad uzrodas spontāna ideja piedzīvojumam/ballīte,kad gribu neko nedarīt un nerēķināties ar kādu,kad atnāku no darba un varu iekrist gultā,nav nekas jāsavāc,jāgatavo. Nu vispārīgi jā,jūtos laimīga viena.

Bet nejūtos laimīga dažos svētkos,brīžos,kad redzu laimīgu pāri,brīdī,kad gribas,lai mani samīļo un palutina :)

Pagaidām nesūdzos par vientulību...bet nu reizēm pietrūkst tā mīļuma no otra cilvēka, kā arī atbalsta.. 8-)
Pēc izjukušām attiecībām ieturu pauzi, kuru izmantoju lai izpriecātos un izbaudītu tos priekus ko sniedz brīvas meitenes statuss :-D

Galvenais ir nejusties vientuļai :) Es vismaz nejūtos,jo man apkārt ir kolosāli cilvēki:)

Arī esmu aizņemta, bet kad biju viena tad baudīju savu vientulību un tas nemaz nav tik traki, kā dažas meitenes man apkārt uzskata- ja viena tad tas ir pasaules gals

es nemaaku buut viena...ne dziivot,ne guleet.
man nepatiik. esmu izteikts attieciibu cilveeks.

un vienmeer no vienaam attiec. metos naakamajaas.
es domaaju,ka taa varbuut nav pareizi,bet ...taa vienmeer sanaak :D

*vientulība saprotams domāta- meitene bez puiša

kad nebija drauga, man tāāā patika būt vienai, bet ne vientuļai, jo es varēju laiku veltīt tikai sev, darīt visādas dullības, nerēķināties ar otru, mesties visādās avantūrās, nevienam nebija jāatskaitās.. jāā, man riktīgi patika tā brīvība :) bet ar mīļoto tomēr citā kvalitātē tā dzīvīte :)

Jā, esmu laimīga viena. Bez attiecībām esmu jau vairāk kā gadu un ar katru dienu to sāku izbaudīt arvien vairāk. Nupat tā sāk izskatīties kā problēma, jo ir iespēja sākt kaut ko nopietnāku ar puisi, kurš tiešām patīk, taču es vienkārši negribu saistības. Man patīk satikt cilvēku, kad man ir laiks un kad es to gribu, iet un nākt kur un ar ko gribu un man patīk, ka man nav atbildības par otra cilvēka jūtām, plāniem, laiku utt.

negribēju attiecības gandrīz divus gadus un vientuļa nejutos ;-)

Man liekas,ja varetu sakt visu no gala,tad laikam gribetu attiecibas,bet negribetu but lauliba! |-)

Man tas pats, kas Tillei - nemāku viena ne dzīvot, ne gulēt. kad vīrs nav mājās, guļu ļoti slikti. nezinu, kā būtu tagad būt vienai. Nemācētu dzīvot viena.

Nav attiecību un negribas arī.
Man patīk, ka es eju visur, kur gribu, daru ko gribu, viss pieder tikai man vienai, nav jādalās un jārēķinās ar kādu citu!
Ja arī esmu ar kādu kopā, labāk izvēlos randiņu režīmus, tās kopā dzīvošanas nav priekš manis. Varu pārnakšņot pāris reizes, bet ne ievākties. Kur nu vēl, lai kāds ievāktos pie manis!!!

Patīk, ka varu kniebties un bučoties ar ko gribu, kad esmu skaidrā vai pālī. Man nav jāmirst bailēs, ka esmu nokrāpusi un KoNuTagadDarītViņšUzzinās.

Besīgi paliek tikai tad, kad kārtējais radinieks apjautājas vai es "vēl joprojām esmu viena" vai arī kkādās palielākās radinieku vai draugu dārza ballītēs, kur savelkas visi pa pāriem un "mačkājas pa kaktiem". Vot, tad gan man gribas atvilkt kādu džeku un mīcīties kaktiņā. Man besī tās ucināšanās, muguras paijāšanas, sadošanās rokās un vīrieša ciskas masēšana&glāstīšana.

Koshlene-es iedomajos tiesi to pasu ,ko tu!
Esmu pieredzejusi divas laulibas un teiksu -ir minusi ,ir plusi,bet noteikti ta ir tada pielagosanas -atdeve otram ,lai ta lauliba turetos kopa!Tas ir tads, zinama mera ,darbs ko tu ieliec visa taja...cik labi dari ,tik labi turas kopa tas attiecibas!Saprotu ,ka otrs ari piedalas visa-laikam precizi butu,cik labi abi strada so darbu...! |-) Tas vards milestiba mani loti labi apmierinatu ari tad,ja man butu vienkarsi draugs...es laikam savu viru esmu nomocijusi ar sim sarunam! |-)

Man šķiet, ka ir pietiekoši daudz brīvu vīriešu, ar kuriem izklaidēties un kuri negrib attiecības. Un tā kā es arī negribu, es lieliski spēju to izmantot :-P

Šobrīd neesmu viena,bet ja būtu-nenomirtu.Atceros tikai vienu laiku,kad būšana vienai man šķita baigā traģēdija-tas bija skolas laikā,kad man bija 16/17 gadi,jo tad visām bija džeki un man tāda nožēlojamības sajūta piemetās.
Tagadējos gados,ja nebūtu draugs-tāpat netrūktu lietu ko darīt,kā laiku pavadīt.Man noteikti nav tā,ka dzīvot nespētu bez vīrieša.Noteikti nemestos citās attiecībās,lai tikai kāds būtu blakus un es nebūtu viena.

Nu jau kādu laiku esmu attiecībās, taču pirms tam diezgan ilgi biju brīva, bija dažādas nenozīmīgas attiecības, simpātijas,bet nekā nopietna. Protams, dažreiz bij skumji redzot laimīgus pārīšus vai draugu pārus,kas visu laiku čubinājās,mīļojās, visur gāja kopā un bij laimīgi. Esot brīva,es ļoti daudz laika pavadīju ar draugiem, ballējāmies, darījām visādas trakulības, biju daudz aktīvāka. Varēju nākt un iet kad gribu, nevienam nevajadzēja atskaitīties un domāt ko teikt,ko nē.
Taču tagad,kad esmu kopā ar savu draugu, esmu vairāk tāds mājas cilvēks palikusi, ballītes nomainījušas mierīgas pasēdēšanas, trakulības- ar draugu un ģimeni kopīgi pavadīts laiks. Un man tas patīk... :)Man patīk būt ar kādu kopā, justies mīl;etai un mīlēt otru/

esmu viena un riktīgi happyyyyy,man ir brīvība it visā,eju uz ballītēm,dejoju un trakoju ar visiem,nav jāskatās ko domās tas otrs,patiks vai nepatiks, varu mierīgi koķetēt ar visiem kas patīk,piemiegt ar aci,padzīt jokus,padejot,sadzert un nevienam nav jāatskaitās,ar ko kāpēc,cikos utt, Man ir brīvības spārni :)) un itin nemaz vismaz pagaidām negribu to otru blakus,man patīk tā brīvības un neatkarības sajūta (l) (l) (l) (l) ļoooti daudz +