Pirms un Pēc.

Kā izpaužas tāds sindroms?

Man ir maiņu darbs,un man visu laiku negribas uz darbu :D

Es arī tūliņ uz darbiņu. (l)
Pēc darba sindroma man nav, pirms arī...
Es vispār uz darbu dodos vienmēr ar prieku, pat nav sajūta, kā uz darbu dodoties.. Tieši to es mīlu visvairāk, ka neeju sakostiem zobiem, bet pat ar prieku. (l)

Tas tiešām ir forši, ka cilvēki mīl savu darbu! Super! :-)
Lai Tev veikmīgi darbā! 8-)

Pirmsdarba sindroms - negribas iet uz darbu tik ļoti, ka noknibinos pa māju līdz pēdējam brīdim, kad var iziet :-D . Pēcdarba sindroms... laikam man tāda nav. Tad esmu priecīga, ka man atliek nedaudz brīva laiciņa pašai sev.

man ir maiņu darbs :) nu, dažareiz negribas, bet zinu, ka labāk pavadu to laiku, pelnot naudu ar darbu, kas kaulus galīgi nelauž, nekā sēžot mājās un tupi lūrot filmas :D :) Ikmēneša pozitīvais skats kontā ļoti labi motivē :-D

Nākamnedēļ varēšu padalīties vai man piemīt tāds sindroms, jo beidzot sākšu strādāt. :)

Kas tie par sindromiem? Tas nozīmē, ka negribas iet uz darbu, bet, darbam beidzoties, laime? :D

visburvigaka, kur Tu strādā?

Teiksim tā, negribētos gluži atklāt uzņēmumu, kur strādāju, bet nu saistība ar ražošanu un tipogrāfiju. ;-)
Kādēļ jautā?

Man ļoti nepatīk, kad darbs sākas, teiksim 13.00, kā man kādreiz bija. Pirms tam mājās ne ta īsti ko iesākt var, nekā:D Daudz labāk strādāju no rīta, lai vakars brīvāks:)

Bija.
Oooh, traki bija. Pirmā diena trakākā (jo jāceļas 5.00) Otrā - ar domu, ka jau otrā diena un tūlīt viss. Trešā - ooh jeee.. es to izturēju.
Tā arī strādāju..

Nav man tādu izteiktu sindromu. Vakaru pirms darba pavadu ar domām, ka cītīgi jāpastrādā; kaut tik visu izdarītu pareizi. Bet kā aizbraucu uz darbu tā viss ok. Norauju savas divas dienas un tad zinu, ka varēšu gulēt 12h no vietas.