Labvakar!
Manā dzīvē tāda situācija ir pirmo reizi un es vēlētos , lai Jūs izsakāt savu viedokli.
Tātad man ir draugs un mēs esam ļoti laimīgi, bet viņam ir māte , tiešām īsta debīliķe atvainojos , bet tā tiešām ir!
Viņa vienmēr izsaka savu viedokli un, protams, to uzspiež- man un savam dēlam, piemeram- jums ir labāk dzīvot atsevišķi nekā kopā, vai labak dari ta nevis tā,sajūta ir ka viņa ir tā kas dzīvo ar manu draugu nevis es. Mans draugs mani ļoti mīl , bet arī māte viņam ir svarīga, jo tēva viņam nav bijis.Māte mani necieš, jo es mainiju savu draugu un viņš kļuva mīļš ģimenes cilvēks, daudz laika pavadija ar mani, protams zvanija vinai katru dienu un tikās , bet ar to bija par maz. Tagad viņa mani sākusi nomelnot, stāsta manam draugam ka esmu uz viņu kliegusi[māti], bet ta nemaz nebija es pat viņu neesu satikusi, es vnk nezinu ,ko lai dara, es mīlu ļoti savu draugu , bet jūtu ka viņa māte daris visu, lai mēs izšķirtos un viņš būtu tikai viņai, amizanti un reizē skumji. Draugs teica es nevelos izveleties tu vai viņa es jūs abas mīlu , bet es nespēju iedomāties ,to ka viņa agad visu koreģēs, arī mans draugs no tā iespaidojas un man ir apnicis skaidroties.