nu, sievietes

Es cīnos ar sevi, cenšos piespiest sevi izturēt vēl līdz jūnijam, kad diploms būs kabatā un dzīves vārti lieli tiks atvērti. Gribu to mirkli, gribu sākt dzīvot īstu dzīvi, pati rūpēties par sevi, izlīst pilnībā no vecāku ligzdas. Veidot ģimeni un karjeru :-)

oū, izturību. patiesībā jau tālu esi tikusi, salīdzinot ar citiem :)
es atkal tik ļoti negribu izlīst, jo bail, ka man tas pārāk labi neizdosies. Bet apzinos, ka nekas cits neatliek. Paranoja no šīs domas vien sākas.

Nu ko, Krītiņ, ja tev nepatīk tas ko mācies, un jūti, ka aŗi naudu nepelnītu, turklāt mācies tikai pirmo gadu - nav par vēlu nākamgad uzsākt to, kas Tev patiktu. Tu tak vēl jauna, visu vēl vari pagūt :)

Ko tu mācies, ja drīkst zināt?

Es, piemēram,mācos LKA un tā izglītība ir tikai manam priekam :D + svešvaloda ko iemācos šobrīd nodrošina man darbu ar normālu algu.bet tā man nav nākotnei īsta plāna balstoties uz izglītību..

P.S.Šovakar jāsvin jaunas dzīvībiņas ierašanos pasaulē. Tik priecīgi (l)

Ehh, vispār laikam esmu ļoti fucked up. Kaut kā uz priekšu kuļos gan skolā, gan privātajā dzīvē. Emocionāli esmu galīgā dirsā, tikai es nespēju īsti runāt par to ne ar vienu. (t)

+ salasījos, sabēdājos un tāpēc nekādi uzmandrinošie domu graudi nenāk prātā.

Aijj es pat par to domāt negribu,viss ir vienā dziļā dirsā,es to stresu ilgi nepavilkšu. (t)

annA, kuru valodu mācies LKA?
Es tā priecājos, ka skolu jau sen kā esmu beigusi, nudien nevēlētos iet cauri tam procesam vēlreiz... Taču urda doma par kaut kā noderīgāka studēšanu, vēlams, maģistros. Nevaru īsti saprast, kas tas varētu būt. Žēl, nevar tādu izmēģinājumu veikt, kad iet uz lekcijām un mēģina saprast, vai tas ir tas, ko vēlos, nevis vispirms samaksāt baigo piķi un tad saprast, ka nav...
Krītiņ, nezinu nevienu viedu domu, ko tev pateikt... Bet zini, ka mācīties nekad nav par vēlu un neviena izglītība nenāk par ļaunu. Protams, ja ir rocība un laiks to darīt.

Es Tev arī ieteiktu pārtraukt studijas (it īpaši tagad pat semestris nav pagājis un nemaz tik liela nauda nav samaksāta - nu vismaz ne tik daudz, ja šāda atklāsme Tev rastos pēc 3 gadiem), varbūt kādu laiku pat nestudēt, bet pastrādāt un tikt galā ar savām domām.
No manas ex vidusskolas klases (un mācījos es ļoti labā skolā, par kuras absolventiem no malas liekas, ka viņiem gan būtu jāzina jau vidusskolā, ko grib), kāda trešdaļa studijas ir pārtraukuši uz nenosakāmu laiku vai pārgājuši studēt uz citām vietām. Tas ir normāli, jo labāk izdarīt ātrāk nekā vēlāk :)

Pati gan es esmu ļoti apmierināta ar to, ko es studēju, bet es varu atzīties, ka šo lietu izvēlējos pēdējā pieteikšanās dienā. Līdz tam biju pārliecināta, ka iešu uz citu vietu un arī cita veida studijām, bet pēdējā dienā, sērfojot pa internetu, notika kaut kāds klikšķis un es izdomāju, ka jāstudē tur, kur tagad studēju.

sunsreen, mācos zviedru valodu.

paldies, annA, uzmundrināji. Bet es vsp neesmu tas viedākais un rosīgākais cilvēks. Ja man galīgi nesaistīs, tas, ko mācīšos, darīšu, es iekritīšu depresijā, vnk pametīšu to visu un nu nebūs labi. Konkrēti neteikšu, ko mācos, bet ar dabas zinātnēm saistīts.
Apsveicu, tas ir tiešām burvīgs iemesls, o svinēt (l)
Ponette, piedod, ka sabēdināju. Es ar esmu pārāk fuced up un vsmz šodien sadūšojos meklēt palīdzību. Mani sākušas vajāt panikas lēkmes un pati no sevis jau saku badīties. STRESS IR NEVESELĪGS. VAIRĀK GUļAM, SAULES.
Es par budžeta līdzekļiem studēju. Tiku iešā ar valodam, a jānoturas ar brutālu matemātiku un tā man nedz patīk, nedz padodas. Bet es īrēju uz sava vārda dzīvokli par kuru vecāki maksā. Tur sākas problēmas. Tik ļoti negribas viņus pievilt ar teikumu ''es stāšos laukā no studijām.'' Tomēr, finansiāli viņi par mani rūpējas.
Man vēl visi draugi pagadījušies, tik cītīgi, apņēmīgi un, patiesībā, šaurpieraini. ''Augstākā izglītība vispirms, tas ir galvenais. Nu un, ka nepatīk, ja iesāki - pabeidz''. Bet šaubos, ka viņiem ir kāda nojausma, kā ir iekost zobos šajā sakarā, ja jākož zobos ir vēl pilnīgi visur dzīvē.

Es cīnos.Ar tām pašām mācībām.Tikai-man patīk tas,ko mācos.Problēma šobrīd ir tā,ka drausmīgi daudz,kas jāizdara,jāsagatavo īsā laika posmā un man trūkst spēka.Plus ir vēl blakus problēmas.Draudzene slimnīcā,pati es arī joprojām cenšos izārstēties pēc vasaras.
Viens gan prieciņš-90%,ka decembrī pārcelšos uz citu dzīvesvietu.
Par mācībām-iesaku visu pārdomāt,pirms skriet prom,jo pirmais semestris reti kurā skolā ir tik satriecoši burvīgs,ka no laimes lēkāt gribas.

Krītiņ, bet ja tu nevis pamet, bet maini studijas, tad jau nav tik traki :)

Nekas, tāpat jau no savām problēmām neaizbēgšu, tā ka reizēm pabēdāties nav nemaz tik slikti.
Un arī es sāku šaubīties par savu profesijas izvēli. It kā visas durvis man būs vaļā, ja pabeigšu. Bet tieši tas pats, kas tev - matemātika. Neprotu un nepadodas. Visi emocionālie sūdi arī purvā velk. Bet pamest nevaru, vecāki nekad to nesapratīs un nerunāsim par drauga ģimeni.. (t)

No manis nekādus gudros vārdus nesagaidīt,bet šis varbūt uzlabos kaut nedaudz garīgo :-)

http://fondsviegli.lv/

manā štellē bez maģistra varēs iet dibenu ar to papīru slaucīt un piecus gadus es neizturēšu tur. kā arī studiju procesa iepazinos vairāk ar to, kas mani var sagaidīt, kad pabeigtu - šitais reāli nebūs. ahh. jā, ir tā baile, ka es stresa dēļ pārspīlēju, bet nu nezinu gan. man sevi ar šito nākotnē tomēr grūti saredzēt.
annA, ja vien es zinātu, uz ko citu pāriet :) vajadzēja ņemt gadu brīvu, padarīt kko alternatīvāku, pavērot iespējas.
Man vēl kkā dīvaini sagadījies, ka lietas, kas man tiešām patīk, man ne īpaši padodas :D vai arī lietas, kas patīk un padodas, esmu pametusi un neesmu ieguvusi pietiekošu pieredzi un sagatavotību, lai ar tām proesionāli jau varētu sākt nodarboties. Kādai nav laika mašīna noregulēta uz 7 gadiem atpakaļ laikā?

nav uz pasaules tada macinu iestade, kuru nebutu sis tas, kas noved lidz stresam utt. vnk pabeidz skolu un miers, lai ka riebtos. cieni savu laiku!

Ponette, bet draugs tevi vsmz atbalsta?
Es, dura. Nevajadzēja pašķirties no savējā. Būtu vsmz tagad kam pleciņu piepuņķot :D

redz, aguciitis, tā ir doma, kurai nekad mūžā nepiekritīšu. ka būtu vnk jāsamierinās. es cienu savu laiku, tāpēc arī negribu to pavadīt stresojot par to, kas man nepatīk. tad tiešām labāk kodīšu pirkstos, bet pie domas, ka jāpieviļ citi, lai tiktu līdz savai varavīksnes pakājei

Viņš man vienmēr gatavs uzklausīt un palīdzēt matemātikā. Un papuņķoties uz pleca arī ļauj, turklāt vēl pažēlo. :D
Viņš zin, ka ir lietas dēļ kurām iekšēju esmu mēsls, bet viņš nav sieviete un pats saprot, ka nav viņam iespējams saprast manas sajūtas. Tāpēc es klusēju, jo zinu, ka, esot bēdīga, apbēdinu arī viņu. (t)

Ponette, un nav neviena, neviena, kam vari neklusēt?