strādāju kafejnīcā ,gandrīz katru vakaru vakariņās nāk viens puisis,viņš man ir "iekritis acīs". Kad viņš pērkas vienmēr mulst,es pati arī gribētos taka uzsākt normālu sarunu ,nevis lūdzu ,paldies un tavs pārpalikums. Nezinu kāpēc ,bet visu laiku domāju par viņu...kaut kā pievelk viņš. Taka kā ievirzīt to sarunu ,klubos arī esmu redzējusi ,skatās arī ,bet pats klāt arī nenāk un man arī nav tā drosme nezinu kā uzsākt, it kā zinu ,bet bails no "aplauziena". iespējams ,ka diezgan nekorekti izskaidroju ,ko vēlētos patiesībā vēlētos dzirdēt..