Laulība

Reģ: 10.02.2010

Sveikas!

Nezinu, kāpēc vispār šeit kaut ko rakstu... acīmredzot esmu strupceļā! Vajag uzrakstīt visu, kas mani grauž..

Esmu kopā ar vīrieti jau 4 gadus(šķiet, pietiekams laiks, lai iepazītu cilvēku, vai ne? ) Apprecējāmies 2 gadus atpakaļ. Viss bija brīnišķīgi, un likās, ka cilvēku esmu iepazinusi, visus plusus un mīnusus, samierinājusies ar lietām, kas kaitina, nu, vienvārdsakot, kā jau visās attiecībās. Bet nu jau vairāk kā gadu viņā ir kaut kāda agresivitāte. Kad strīdamies, var aiziet pa gaisu viss, kas pie rokas- spilvens, pildspalva, šķēres, bet ne uz manu pusi,utt.. pat pa mašīnu ir spēris.( lieki teikt, ka pēc dabas neesmu agresīva un speciāla kūdītāja, kaitinātāja, kas varētu novest līdz šādām lietām). Ir arī bijis, ka viņš mani ar spēku piespiež pie sienas, pagrūž(ne stipri, bet tomēr). Tā nebija agrāk. Sāku ar viņu runāt- kas par lietu, varbūt problēmas darbā, kaut kas neapmierina attiecībās, nu jebkas. Nē, viss esot labi!! Meklēju iemeslu viņa neadekvātajai uzvedībai, kas mani arvien vairāk sāka biedēt. Tad, kad jau mans pacietības mērs bija pilns, uzrīkoju skandālu, pēc kura arī attiecīgi sekoja kārtīga izrunāšanās, kurā viņš man pateica, ka šī agresivitāte viņam vienmēr ir bijusi, tikai esot slēpis no manis..( nāvīgi solījās un teica patiesību, ka arī iepriekšējās attiecībās viņam tā bija un , ka viņš nespētu sievietei iesist...) Pēc šāda teikuma es apklusu, likās, ka es neesmu es, ka visus šos gadus dzīvoju ne savu dzīvi.. Kā to varēju nepamanīt visu šo gadu laikā? Nu kā? Un kā viņš atļāvās šādu lietu svarīgu no manis slēpt? Jūs iedomājieties, cik ļoti bija sevi jāvalda, lai 3 gadus noslēptu šādu raksturu?????

Un pēc tam, man viss salikās pa plauktiņiem. Viņam tēvs ir izšķīries no viņa mātes, un iemesls bija vienkāršs- viņš palaida rokas.. bet ne uz bērniem- uz sievu. Nu tā kārtīgi,ir bijis pat līdz asinīm.

Man ir līdz nāvei bail, ka manējais atkal kārtējā strīdā, pilsdvalvas vietā, var mani pa gaisu aizsviest...

Nezinu, ko man darīt, tik ļoti viņu mīlu, bet līdz brīdim, kad sākas lielais strīds( šīs lietas ir reti, bet tomēr..). Viss tas pilnīgi sūc no manis enerģiju ārā...

Ziniet, kā alkoholiķu ģimenēs, viss ir super līdz brīdim, kad sāk dzert...

Paldies jau iepriekš tām , kuras būs izlasījušas manu stāstu līdz galam un padalīsies savā skatījumā, varbūt pat pieredzē..

P.S. Kaut kādus pretīgus komentārus paturat pie sevis!

23.10.2011 18:46 |

Alessandra

Reģ: 08.07.2010

Žēl, ka pat apkārtējo mīlestība nevar izmainīt cilvēka būtību, ja vien viņam pašam nav pietiekami liela gribasspēka to mainīt..

23.10.2011 18:59 |

sunscreen

3379

Reģ: 29.01.2009

Tie dusmu uzplūdi tādi pēkšņi? Varbūt varat kaut kā vienoties, ka viņš, piemēram, tādā brīdī dauza spilvenu vai izliek savas dusmas, sitot pa boksa maisu.
Par ko gan tā var dusmoties, ka pilnīgi jāsper un jāsit?
Man tas vispār nav saprotams, jo mēs ar draugu abi tādi klusējošie dusmotāji :D

23.10.2011 19:08 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

ja jus pec kazam sakat dzivot kopa, tad ir tikai logiski, ka tos 2 gadus, kas skaitas ka randinu periods cilveks ir smuks utt. bet ja, diemzel ,ta notiek, ka ikdienas dzive paradas jaunas lietas. un tas nav viss. ar gadiem tu otra cilveka vel un vel ko jaunu atklasi, jo otru mes iepazistam visa muza garuma.
ko es tev iesaku, ja mantas lido pa gaisu un tu vinu mili, tad vnk tev ir japienem, bet ja tevi sak sist, tad zini, ka dzive tur vairs nebus.

23.10.2011 19:36 |

elluxx

248

Reģ: 29.01.2009

Saprotu kā Tu jūties un ko pārdzīvo. Ieteikt diemžēl neko nevarēšu, pašai derētu kāds ieteikums, jo ir līdzīga situācija. :-/
Uzskatu, ka ar to cīnīties /uzlabot/ var tikai, ja vīrietim ir milzīgs gribasspēks mainīties, laboties. Tavs vīrietis vismaz saprot, ka tas nav labi, tas jau ir pluss. Bet ko darīt situācijā, kad vīrietim šķiet, ka tā izpaust dusmas ir normāli? (t)

23.10.2011 19:48 |

BaCk

6797

Reģ: 06.07.2009

mnauprat, dzekam vnk vajag kkur savu nergiju izlikt. Lai iet uz kadiem cinu makslas treniniem, vai boksa nodarbibam.

23.10.2011 20:03 |

Robīte

5625

Reģ: 29.01.2009

Varbūt nav vērts satraukties pirms laika, kamēr nekas nav noticis? nav ko domāt, stresot, pārdzīvot, sabojāsi vēl attiecības! varbūt viņam vnk pietiek ar pildspalvu pamētāšanu, varbūt viņš tiešām nekad nespētu tev iesist... tāpēc, es domāju, ka jānomierinās! Labi, gan jau viegli nav, bet nu vēl arī nekas nav noticis, lai šitā jau domātu visu ko... :-)

23.10.2011 20:03 |

mandeja

211

Reģ: 30.10.2010

labāk lai pa mašīnu sit vai mantas pa gaisu lidina, bet ne Tevi.gan jau vinš arī Tevi mīl

23.10.2011 20:37 |

Visburvīgākā!

1249

Reģ: 07.06.2010

Man liekas, ka ja Tev rokas klāt neliek, tad nav viņam ''tieksme'' to vērst pret Tevi.
Labi, es neesmu vīrietis, bet kādreiz strīdu laikā arī varu aizcirst durvis, aizlidināt pirmo, kas pie rokas, bet tas nenozīmē, ka es pacelšu roku pret kādu.
Tas pat, ka dusmaz izgāž tādā veidā ir pat labi, jo kaut kā ir jāizlādējas. Protams, ja tas nerada materiālus zaudējumus.
Bet ar savu baidīšanos gan neaizraujies.

23.10.2011 20:47 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Mans virs ari daudz neatklaja pirms laulibam-tagad domaju,ja butu zinajusi,varbut nebutu piekritusi laulibam! (t)
Man liekas ,ka vinam vajadzetu tomer aiziet pie arsta psihiatra ,kamer vel var kaut ko darit lietas laba!Kaut kas sim cilvekam izraisa tas neadekvatas dusmas!Pec rakstita liekas,ka tie dusmu uzpludi ir tiesam bez nopietna iemesla pat!Megini pierunat uz so soli-ja vins nevelas,tad gan ieteiktu padomat par savu nakotni!
Vai ir verts ta dzivot?!Vins noteikti censas savaldities,bet ,ja cilveka kaut kas nav kartiba-tas ir loti ,loti gruti!
Turies! :-)

23.10.2011 20:51 |