līdz cik gadiem jūs dzīvojāt kopā ar vecākiem un bijāt atkarīgi no viņiem? :-D Es zinu,ka katram tas ir individuāli,bet gribētos dzirdēt kā tad ir gājis jums :-)
es pati līdz 18 gadiem dzīvoju,bet naudu pelnīju pati jau tad.
Joprojām dzīvoju ar vecākiem, man ir 22! No mājām prom nedzen un pašai īrēt dzīvokli ir par dārgu! Bet tas nenozīmē, ka es ne par ko nemaksāju, pārsvarā pati pērku pārtiku un dodu mammai naudiņu par komunālajiem! :)
18 gadu vecumā sāku dzīvot viena un tad ar draugu kopā.
Bet nevis es aizgāju no mājām, bet mamma aizbrauca uz ārzemēm.
Domāju, ka viss būtu savādāk izvērties, ja mamma nebūtu aizbraukusi prom. Bet ir labi, tā kā ir :-)
Bija iespējas, izmantoju. :) Protams, ja kaut ko iedeva- neatteicos. :D :D Tagad kādu laika periodu dzīvoju ar draugu, bet tomēr laikam gribu prom. :-D Šad tad patīk vienai būt, šad tad gribas, lai kāds sagaida mājās ar siltām vakariņām. :-D
Puma- man arī tas pats, šķiet, ka esmu pieaugušāka par sievietēm manā vecumā.
Lai gan patīk un gribu ik pa laikam atgriezties bērnībā, ko palaigu garām. (t) Vienkārši sakot- nesaprotu jauniešus. :D Sākot no 13 līdz 21, neizprotu īsti viņu domu gaitu. Vecākos vēl jā, bet tos,kas vēl gados jauni- nekādīgi nespēju izprast. :D
Man ir 21, bet joprojām dzīvoju ar ģimeni.
Tāpat kā Unique- projām neviens nedzen un tā kā pagaidām nestrādāju, bet mācos, izdevīgāk ir dzīvot mājās.
Ja būtu darbiņš, tad gan jau,ka dzīvotu atsevišķi no ģimenes, bet pagaidām, kā ir, tā jādzīvojas.
Bet nu nav gluži tā, ka dzīvoju tikai mammai uz kakla, pērku pārtiku, maksāju par telefonu un sev nepieciešamo no savas naudiņas.
Strādāju,mācos un pamatā dzīvoju ar draugu kopā,bet tāpat šad tad aizbraucu palikt pie vecākiem,kas ir pus stundas braucienā. Māja ir ļoti liela,vietas pietiek un man patīk būt kopā ar ģimeni. Nesaprotu,kāpēc obligāti 15 gados jāraujas prom no mājām,ja to var nedarīt. Līdz 20 gadiem mierīgi var dzīvot ar vecākiem un nav jau tā, ka nedrīkst viņiem palīdzēt gan ar mājas darbiem, gan finansiāli,ja ir tāda iespēja.
No tēta aizgāju prom,kad man bija kādi 16,dzīvoju ar draugu toreiz. Kautkādu naudu gan tētis vēl deva labu laiku,līdz pati sāku strādāt. Tad izšķīros un atnācu dzīvot uz tēta dzīvokli,kas bija tukšs. Tagad jau kādus 3 gadus tā dzīvoju,bet nu viena ekstra man vēl ir-nav jāmaksā par komunālajiem,tos vēl maksā tētis.Bet es ieguldu naudu tehnikās un uzlabojumos dzīvoklī.
Bet par patstāvīgu sevi uzskatu jau no gadiem 13-14,kad mamma aizgāja,jo tad es paliku vienīgā,kurai jārūpējas par kārtību dzīvoklī,ēdienu,tīrām drēbēm utt. Un vēl pašai sevi bija jāizaudzina :D
Finansiāli atkarīga biju līdz 22 gadiem, bet 19 gados devos uz Rīgu studēt un tad biju mājās tikai nedēļas nogalēs; pamazām sāku braukt retāk, tad jau darbu atradu un tagad 24 gados pilnībā esmu prom. Gribētos gan dažreiz atgriezties, jo būtu sadzīviski vieglāk, tagad viss uz maniem pleciem.
475
