Draudzenes un noslēpumi.

Skatoties, kādas lietas.
Varbūt kādus sīkumus, jā, bet pa lielam nopietnās lietas nav domātas citu ausīm. Ja jau reiz man uzticējās, tad tālāk nelaižu runas.

Tas ir slikti, bet atzīšos, pati arī tā daru. Fui man

Man ar bijušo bija tā, ka mana tā brīža labākā draudzene bija kopā ar tā puiša ļoti labu draugu, un tad mēs visi četratā čilojām un, protams, arī klačojāmies.
Es gan nezinu, cik daudz viņa stāstīja savam puisim (un tad viņš atkal manam draugam, haha), tomēr es savējam šo un to stāstīju. Klačojāmies, taču, par reāli nopietnām tēmām - nekad. Draudzene man uzticas un es tālāk nestāstu. Nezinu par viņu gan.
Kaut gan arī draugam stāstīju tamdēļ, ka viņš viņu zināja. Par citām draudzenēm - nekad..

Es esmu stāstījusi šo to puisim, bet tas nav bijis nekas tāds, ko nevarētu teikt, un neesmu teikusi to tikai tādēļ, lai paklačotos, bet, piemēram, lai dzirdētu viņa viedokli!

nu sīkumus jau jā,bet tādas lietas,kas tiešām ir personīgas? Jo īpaši intīmo dzīvi un ģimenes lietas..

Pēdējā laikā es iemācījos paklusēt, varbūt nerunāt tik daudz, lai pēc tam nebūtu jādomā, vai kāds cits to neuzzinās. Visbiežāk atklāju visus savus pārdzīvojumus, kad biju iedzērusi, bet tagad, kad vairs nelietoju alkoholu, tādu situāciju nav.

Sanāk, neko "īpašu" draudzenēm nestāstu, bet izkratu sirdi omei, kas par mani zina pilnīgi visu un vienmēr bijusi man līdzās. Pat nezinu, ko es bez viņas iesāktu ar visām savām problēmām, kas man bijušas dzīvē. Es viņu ļoti mīlu.

Man ir tikai viena draudzene, kura man uztic tādas pavisam privātas lietas, un par to, protams, draugam nekad neesmu stāstījusi, jo tas neattiecas uz viņu, viņš viņu tik labi nepazīst, un vispār nedomāju, ka viņu tas interesētu! Plus, ja mana draudzene gribētu, lai to zin arī mans draugs, noteikti pastāstītu pati

Es savu intīmo dzīvi ne ar vienu neapspriežu, ir tomēr mūsdienu visa pieejamības laikmetā jāpatur daļa noslēpuma, privātuma.
Ar draudzenēm varu apspriest kaut kādas vispārīgas lietas, citreiz tīri nejauši izteikta lieta un pretī dzirdētais no draudzenes ir palīdzējis vēl vairāk novērtēt savu vīrieti. Bet tā, ka apspriestu, kāds mans vīrietis ir, kādas viņa sliktās vai labās īpašības, kas mani apmierina vai neapmierina - tā gan ne.

Čau!
Mēs ar draudzenēm tagad kavējam laiku cosmo, lasām, ko tu raksti un secinājām, ka mums bija identiska situācija ar tikpat idiotisku pāri, mums tas viss beidzās ar draudzības pajukšanu, jo tas nav normāli, ka visu, ko stāsti zini arī tie, uz kuriem tas itin nemaz neattiecas

Pavisam privātas un intīmas lietas ar draudzenēm nepārrunāju.Nav mums sex un lielpilsēta sarunu.
Par parastām problēmām runāju un domāju,ka tās arī paliek pie viņām,netiek tālāk stāstītas.Pati viņu pastāstītās lietas arī nestāstu tālāk savam džekam.Man tas šķiet tā...riebīgi pret draudzeni,ja viņa man pastāsta kādu lietu,problēmu un es tālāk ņemtu izklačotu džekam,vēl bonusā paprasot viņa komentāru par to.Ja tas tiek uzticēts man,tad tas arī paliek pie manis.

Un tu vel to par draudzeni sauc?

Ir lietas kuras pat savai otrai pusei nestast.

Es piem.nestastu.Uzskatu ja piem.kadu

noslepumu man ir uzticejusi mana draudzene

es vinu neizpauzu citiem(pat otrai pusei),

ja draudzene gribes izstastis to vel kadam

citam.Uzticiba mana skatijuma ir sveta lieta.

Un ir lietas,ipasibas kas cilv.ir jasaglaba.

Un man par to prieks kad es tada un man

tadi cilv.apkart.Tpc jau sevi vnm saucu par

laimigu!!!

Ir lietas, kuras pastāstu, ir lietas, kuras nestāstu. Un uzskatu sevi par pietiekami saprātīgu, lai šīs dievas kategorijas - ko drīkst stāstīt un ko ne - atšķirtu.

iipashaa - have fun savā ceļojumā! Izbaudi atpūtu tā kārtīgi!

Ir daudzas meitenes, kas tā dara
Bet nu ja tiešām privatas un intīmas lietas takā nevajadzētu atstāstīt, tomēr Tu esi izvēlējusies viņai uzticeties nevis viņas puisim .

Nu es nevienam pārāk neuzticos,bet ja man kautko pastāsta,paturu pie sevis. Mazāk svarīgas lietas kā neveiksmes mīlas dzīvē vai ko tādu varbūt draugam pastāstu,bet es piemēram viņam nestāstīšu,ka mana draudzene strādā par mauku Es vispār nezinu,kā viņa to man varēja pastāstīt,bet nu katrā ziņā es nevienam jau gadus to neesmu teikusi,tikai šodien te anonīmi pastāstiju šo to.

Es arī daudz ko pastāstu draugam (pat nebiju aizdomājusies, ka tas ir slikti), bet, ja runa iet par nopietniem noslēpumiem, tad, protams, tas paliek starp mani un draudzeni.

Hmm, manuprāt, tas nav pārāk forši...
Es nestāstu savu draudzeņu noslēpumus, tāpat arī es ceru, ka viņas manējos nestāsta..

Nestāstu (nu nopietnas lietas).
Bet man ir draudzene, kas visu pastāsta (ja kaut kas nonāks pie viņas, nonāks arī pie tā drauga un tad, iespējams, bez nodoma, bet aiziet vēl tālāk), tāpēc pēdējā laikā īpaši izvērtējam info, ko teikt/neteikt.

Nu manu draugu, piemēram, konkrēti neinteresē manu draudzeņu problēmas. Pat, ja es kko sāku stāstīt, viņš vnm saka, ka viņam vienalga!

Pati visu stāstu savam draugam un zinu, ka mana labākā draudzene dara tāpat

Abas esam vienādas

Vispār neļaunojos uz viņu par to, man ir gluži vienalga, ko viņas draugs par mani zina vai nezina

Bet attiecības starp diviem cilvēkiem.. Pat draudzenei ar draudzeni ir attiecības savā starpā,un viņas runājas,tad kāpēc jāstāsta trešajai personai kaut kas? Draudzenes gadījumā,tieši tavs draugs,kuram visu izstāsti,ir trešā persona.