Interesntākais randiņš

kopa jau 5gadi ka esam sis ir manas pirmas attiecibas un atceros daudz jauku brizu kad sakam satikties un aicinaja uz randiniem bija randins kad gajam uz kino. visu filmu nesanaca noskatities jo man bija jabrauc uz kopmitnem lidz 22;00 bija jabut atpakal savadak neielaiz vairs ieksa.
filma gandriz butu beigusies uz tiem pasiem 22;00 bet vel 21;45 bija pedejais autobus un tad vins bija ta mazliet saniknots ka nemoskatijamies filmu lidz beigam teica lai palieku vel un zel ka tev jabrauc bet vel bija intresanti tas kad mes filmas laika vins lika roku apkart kreslam un tad jau pamazam mani lai apkertu.tas ta bija romantiski nez kaut ka iespiedies atmina ka lietu izlijam skrejam uz pieturu lai vispar nesalitu, citus vakarus sedejam viena kafeijnica kura bija musu iemilotaka vieta auksta laika dzeram teju un runajamies.atceroties bija vienkarsi fantastiskas sajutas gan tad gan tagad.veletos pafriezt laiku atpakal un to velreiz izbraudit. :-P (l)

un musu milakais ediens visu laiku vakaros bija bananu cipši paliekot pie vina skatijamies filmas un edam.
un tad jau saka apnikt tie cipsi .
vienreiz ieminejos noperkam ? dtraugs atbildeja ne fuj.apnikusi ka toreiz jau edam nenormali. :-D

-Man liekas, ka randiņiem ir jābūt spontāniem, tādiem neizplānotiem, jo tikai tad var gūt tās patiesākās emocijas.

Katrs randiņš ir ar kaut ko īpašs, tuvs, mīļš, bet prātā 'iespiedās' viena ļoti romantiska, spontāna tikšanās. Bija vēss janvāris. Degungals slapjš un auksts, vaigi sārti, mugurā silts, garš adīts džemperis, gara šalle, kura vairākas reizes ap kaklu aptīta un dūraiņos neveikli satvertas slidas un termoss ar tēju. Tā saposusies devos uz tuvējo dīķīti slidot. Draugs mani jau tur gaidīja 'apkrāvies' ar daudzām piparmētru karamelēm (manām mīļākajām). Mēs slidojām kādas astoņas stundas, vārtījāmies pa sniegu, pikojāmies un visas astoņas stundas skatījāmies ar kaislām acīm viens uz otru. Mūs vēroja pilnmēness un zvaigžņotā debess.
Bija skaisti, auksti, bet skaisti.

Nu man ar vienu puisi pirmais randiņš bija tāds, ka viņš mani vētras laikā aizveda uz molu. Viļņi, kas sitās pret molu mūs vnk izmērcēja, visās malās, kur vien varēja, bija smiltis. Un es, protams, augstpapēdenēs :D Bet bija tik super jautri (l)