Ticat?

Vispār jau neticu, bet pēc Coco Loco stāsta man sametās nedaudz neomulīgi :D

" pa dienu neticu :D "

+1

nu kāpēc man vajadzējo šo visu lasīt :'-(

pašai bail, bet lasu tālāk :-D

es pati dēļ šādām lietām pirmajās dienās negulēju, pamatīgi iespaidoja. bet nu neieteiktu ļoti domāt par to visu, tiešām ;) nelāgi iespaido.

Dažreiz ticu, dažreiz nē, bet rāli neticu!
Un neticēšu kamēr pati neredzēsu(dzirdēšana neskaitas, dzirdēt var jebko) :-D
Tikko Bez tabu teica, ja sapīpējas un sadzeras, var ne tikai spokus redzēt! :-D

Un es esmu izaugusi mājā, kura celta vismaz pirms 100 gadiem un atrodas pie ļoti senas kapsētas, un manas lielās ābeles vietā bija koks, kur pirms 60 gadiem arī pakārās cilvēks, bet savu mūžu neesmu neko aizdomīgu redzējusi vai dzirdējusi! Jā, varbūt man ir paveicies, bet es tiešām uzskatu, ka cilvēka prātiņš var sazin ko safantazēt un uztvert par realitāti! :-P ;-)

Un kā vēl ticu :-D

Ievācos ar draudzenēm īrētā dzīvokli, man tur likās ne īpaši omulīgi. Vienreiz paliku pa nakti viena. Guļu un pamostos no tā, ka mani kāds sauc, atvēru acis un dzirdu,ka no koridora sauc manu vārdu un saka,lai eju tur. Es aizvēru acis un domāju,ka man jaguļ, ka tā nav īstenība. Protams, draudzenes teica, ka es esmu sadomājusies utt. Bet pēc kādām 2 ned. atkal paliku viena un atkal tas pats. Man acis bija vaļā, bet es biju tā sastingusi no bailēm,ka nespēju paskatīties uz koridora pusi. Pēc tam man jau pa dienu likās, ka kāds man stāv aiz muguras, nāk līdzi. Es nespēju tur izturēt un izvācos. Kopš tā laika es vairs vispār nevaru palikt viena mājās, man ir nenormāli bail :-D

Man vienreiz istabā darijās šausmu stāstu cienīgs sižets, es nevarēju saprast vai esmu nomodā un tas patiešām notiek. Pārāk bail nebija,bet omolīgi ari nē. Es pilnīgi izmēriju temperatūru,lai saprastu vai nemurgoju, un kad temperatūras nebija, tad tik sāku stresot. Piezvaniju džekam nakts vidū un runāju 2h pa telefonu,lai par to nedomātu.
Vai es ticu? Īsti nezinu, varbūt man bija halucinācijas. Visu jau var izskaidrot loģiski :-D

neticēju, kamēr neredzēju. joprojām nezinu, vai tas bija tas, bet bail bija ārprātīgi. Gan pirms gan pēc tam to vietu bieži esmu sapņos redzējusi, un zinu vismaz 3 cilvēkus, kas tur miruši, no kuriem 2 izdarījuši pašnāvības.

Chiepina - Mums skolaa anatomijaa staastija, ka cilveeka kauli satur fosforu, un kad cilveeku apglabaa, reizeem ir redzama taada kaa gaisma.:)

šodien tieši ar klases biedreni runājām. Pēc tā,ko viņa man pastāstīja pilnīgi man šermuļi pārskrēja pār kauliem.

Viņa dzīvo īrētā mājā jau pusotru gadu. Un kopšpašiem pirmssākumiem,viņai tur spokojas. Piemēam,par vakardienu, viņa pirmajā stāva šēž, skatās TV, te pekņi elektriskā duša sāk rūgt, viņa iet augšā, lai izslģtu, viņa ieiet vannas istabā, a tur viss sauss, nekas netek.
Noiet lejā uz istabu, skatās, ka TV uzspiests uz pauses, nodomāja,ka nu moška pati nejausi uzspiedusi. Pēcāk iet uz virtuvi, taisīt tēju, atnāk atpakaļ, un atkal pauze uz TV.
Pa nakti gājusi gulēt, un uz durvīm uzlikusi tādu papīra kartiņu, uz roktura, no rīta pamostas un kartiņa mētājas uz grīdas.
Arī esot augšstāvā,viņai TV ieslēdzas-skan. Gaisma izslēdzas.
Bet viņa jau tik mierīgi par šito visu runā, it kā tas nekas vairs, nav, katru dienu kas tāds notiek. Bet tagad,viņa mājā ir viena, un pirms gulētiešanas viņa saslēdz gaismas, mazo lampiņu savā istabā, koridorā, WC.
šad tad gaisma arī izslēdzas.

Un ne velti viņai ikmēnesi rēķins par elektrību ir 300ero...


Bet vispār šausmas, pati nēesmu [pfu,pfu,pfu] saskārusies ar tik pārdabiskām lietām.

Lētāk nav īrēt citu māju? Es prātā manliekas sajuktu :-O

Nu viņa tuvāko nedēļu laikā pārvāksies uz dzīvokli :)

Pavasarī kursa biedrenei arī gadījās situācija, kuru es pati nekad negribētu piedzīvot.
Viņa īrēja dzīvoklīti Juglā. Vienu nakti guļ un pēkšņi jūt, ka kkas apsēžas gultas kājgalī. Pa miegam īsti neko nesaprotot grasījās gulēt tālāk un kā pagriezās uz otriem sāniem, tā ieraudzīja tādu gaišu vīrieša siluetu(ap gadiem 30 varētu būt). Bija pārbijusies līdz nāvei un visu atlikušo nakti centās pagulēt pie ieslēgtas gaismiņas. Es laikam būtu sajukusi jau prātā un bēgtu prom :D No rīta nodomāja, ka vinai varbūt izlikās un dzīvojās tālāk. Nākamajā dienā atkal tas pats, bet tikai dienas laikā redz, ka kkas sēž dīvānā ar sakrustotām kājām un tad pieceļās un iziet viņai cauri. Tas gan bija pēdējais piliens.
Rezultātā psihologa apmeklējums un dzīvokļa maiņa.

Daudzu gadu laikā notikušas tūkstošiem sastapšanās ar citplanētiešiem. NLO pētnieki savus priekšstatus par to, kā izskatās šīs būtnes balsta uz aculiecinieku aprakstiem. Ir uzņemtas tikai dažas citplanētiešu fotogrāfijas, taču tās ir ļoti neskaidras.

yes

kad dzīvoju vēl pie mammas (4istabu dzīvoklis) mammas istabā no vēža nomira mana ome. kādu brīdi tajā istabā neviens nedzīvoja-laikam mēnešus 2. bet tā kā man ir 2 māsas un ne ar nevienu tajā brīdī nevarēju sadzīvot vienā istabā, tad nu izdomāju, ka ievākšos tur. pa cik bija pagājušas vairāk par 40 dienām, tad tur garam vairs nevajadzētu būt-tā biju iedomājusies. viss bija labi līdz brīdim. vienā naktī pamodos no sajūtas, ka mani kāds vēro. ieslēdzu gaismu, bet neviena nebija. nodomāju, ka izlikās un taisījos atkal gulēt, bet tā sajūta nepārgāja.tad nu sāku tumsa pētīt istabu. ar sānu redzi redzēju, ka pie balkona durvīm kāds stāv, bet paskatoties tieši uz to vietu nevienu neredzēju. kaut kā uzreiz iedomajos, ka tā ir ome.. tad nu sāku viņai klusām stastīt,kā man iet, ka māsām un mammai. ik pa brīdim stavs sakustējās vai pamāja ar galvu..ilgi runāju ar viņu, cik žēl man bija, ka viņai nācās atstāt mūs utt., līdz vienā brīdī pateicu, ka rūīt jāiet uz skolu un man jāpaguļ mazliet. ome tik pamāja ar galvu un izgaisa. atlikušo nakti neviens vairs nerādījās. bet ik pa brīdim viņa atnāk. uztveru to mierīgi, tik mazliet kaitināja, ka reizēm mantras pa nakti mēdz ''pārbīdīties'' vai ''pārlikties'' citur.
vēlāk izvācos no mammas un māsas gribēja dzīvot manā istabā (balkons taču ir :-D ), bet cik ātri ievācās, tik pat ātri aizbēga uz savu bijušo istabu.. vidējai māsai vēlāk jau pastastīju ko es daru un nu pēdējos pāris gadus viņa šo istabu apdzīvo. Ome ik pa brīdim parādās īpaši pirms vai pēc svētkiem vai kādiem svarīgiem notikumiem, un kad nāk tuvāk laiks,kad viņa nomira...
viss jau pierasts, tik nesen nomira mammas brālis, kas dzīvoja pēdējo laiku krievijā.. tā nu māsa saka, ka arī viņš bija atnācis tajā naktī. laikam atvadīties. dīvainākais tas, ka viņš esot mammai pateicis savas nāves cēloni (viņa vēl nezināja,kāpēc viņš nomira- to zināju tikai es, jo drausmīgi bija apstākļi, negribējās sāpināt vēl vairāk). no rīta viņa stasta, ko viņš biņai pateica un.. man šermuļi pārskrēja un vienlaicīgi sajutu nožēlu- kāpēc es viņus nedzirdi, bet tik redzu.. viss bija taisnība. viņa zināja, pat tādus sīkumus, ko tik tagad atklāja izmeklētāji..
vēl mammas dzīvoklī reizēm dzird mūsu sunīti staigājam pa koridoru. lieki piebilst, ka sunīts nomira pirms 7-8 gadiem 16gadu vecumā..
tāda nu mana saskarsme ar viņiem.

sorry par kļūdām.. :-P :-D

O forši , varbūt mēģini sarunāties vēl ar viņiem .
Pajautā ,kā tad ir īsti būt spokam.?

tur jau tā lieta, ka tikai redzu viņus, bet nedzirdu.
:'-(

wicky !Tev pašai nav neomolīgi ,ka redzi spuku?