Ticat?

Daļēji. Ticu, bet redzējusi neesmu, dīvainus trokšņus gan ir nācies dzirdēt mājā, kurā uzaugu (pirmais stāvs vēl pirms kara būvēts).

Ticu. Redzējusi neesmu un negribu. Bet ir dzirdēti dīvaini trokšņi un bijušas savādas izjūtas.

Ticu. Pati neesmu redzējusi, bet māsasdēls redzēja radinieka garu bēru vakarā. Acīmredzot bija atnācis atvadīties. Un zinu, ka viņš netēloja, jo bija pārāk satriekts, pat stāstīt negribēja, vienkārši sēdēja, skatījās vienā punktā un klusi asaras tecēja.

Laikam ticu, bet tāpat arī ticu tam, ka mājās, kurās ir dzīvnieki, viņi nav. :-)

Starpcitu, tikko atminējos, ka mamma un oma kaut kad sen atpakaļ stāstīja, ka tad, kad man bija kādi 2,5- 3 gadiņi, es esot pilnā nopietnībā stāstījusi pie omas laukos, ka redzu gaišus cilvēkus. Vienmēr ar viņiem runājos, rādīju savai ģimenei lielā pārliecībā, kur tie baltie cilvēciņi atrodas, protams, neviens neko neredzēja. Atminos tagad pati, kad manam brālim bija kādi 4 gadi, viņš mūždien arī pie omas laukos mājā norādīja uz baltiem cilvēkiem, bet mēs, protams, neko neredzējām. Tā pat kā es esot, tā arī brālis gan ar viņiem runājās, gan arī "pavadīja laiku kopā". Tas esot pārgājis, man ātrāk nekā brālim. Tomēr jāsaka, ka esam izauguši normāli abi, nav nekādu noslieču psihisku :-D

ir bijis gadījums, ticu.

Es itkaa neticu, un ja taadi pastaav, nrgribu nekaadu sakaru ar vinjiem. Bet peedeejaa laikaa maajaa pa nakti ir dzirdamas visaadas skanjas. Censhos ignoreet, bet maajaa esmu viena pati un nav neviena cita, kas taas skanjas vareetu taisiit. Uznaak briizhiem taada neomuliiga situaacija un miegs peedeejaa laikaa arii vairs nenaak.;/

ticu, ir bijusi pieredze

Ticu.Ir bijusi pieredze ar vienu spoku/garu(nezinu kā pareizi nodēvēt).

Ticu. Vienreiz braucot ar taxi majas, šoferis labus spoku stāstiņus no savas pieredzes stāstija, pat šermuļi sametās :-D
Tās meitenes, kam ir bijusi pieredze, pastāstat, ko tieši redzējāt?

Jaa, padalieties spoku staastos!:) Man kaareiz uz guleetieshanu sevi jaasabiedee.:D

O jā, ticu!

Ticu. Esmu redzējusi.

Ticu gan. |Bet tas nav slikti, ticēt. :-)

luudzu, pastaastiet, taas kas redzeeejushas, kaa tas bija? :-O

Tas bija pagāšruden. 6:30 no rīta gāju uz autobusu. Lietains, bet tumšs nebija. Man sānāca iet gar kapiem. Eju pa trotuāru un redzu,ka pārslīd tāds balts (caurredzams, ar cilvēka siluetu) pār trotuāru no kapu puses. Palika neomulīgi, novērsos, bet kad skatījos otrreiz-nebija!

šādi:

http://sawer.blogs.lv/files/2010/02/real-ghost-photo.jpg

man nav bijis gadījums tāds, ka pati redzu, bet tas viss saistīts ar klasesbiedreni. viņai istabā ir kkāds poltergeists vai kkas tml, jo tur pirms pāris gadiem pakārās viens no cilvēkiem, kas tur dzīvoja. un tieši tajā istabā, kura ir manas draudzenes istaba šobrīd.
un tad nu vienu nakti viņa vienkārši guļ un viņu paņem aiz kakla, reāli spiež, taka žņaudz. viņa skatās, neko neredz, bet ne pabļaut var, ne pakustēties. sāka raudāt tajā naktī un (nav ticīgā),bet sāka lūgt Dievu, lai izdzīvotu, jo viņai šķita, ka viņa lēnām mirst. šādi tas notika vairākas naktis (nebij pēc kārtas), bet vnk katrā notika kas cits. tad nu es jau pati manīju, ka šī uz skolu nāk tāda nekāda, piepampušām acīm, neizgulējusies. jautāju, kas noticis. viņa man visu pastāstīja!!! izrādās, ka tas jau slēpjās ģimenes saknēs, ka viņai vienīgajai šitādas lietas nav bijušas. tad viņa ar vienu no brāļiem izdomāja , ka sauks mācītāju, lai nosvēta māju. māju nosvētīja, palika mierīgāk, bet ne jau pavisam. nekas nebeidzās, ik pa laikam kkas vēl notiek. viņa saka, ka ir jau pieradusi pie tā :O sākumā neviens netciēja, nebija ar ko izrunāties , tad es pati vienkārši nolēmu ar viņu parunāt, jo tas bija diezgan nelāgs skats, viņa gulēja kādas 2-3 stundas tajās naktīs, kad tas notika. :|

Es ticu, bet tik ljoti ljoti ljoti nekad negribu sastapties ar tiem, dzirdeet trokshnjus, jo man par to iedomaajoties vien gribaas raudaas, un es pieljauju reaalu iespeejamiibu, ka man vareetu piemesties, ja ne sirdstrieka, tad vismaz es nogjiibtu no baileem, jo shiis bailes ir pretiigas, paniskas, un es gribu paliist zem segas un nekad neliist aaraa, kameer nesaaku domaat par ponijiem un varaviiksneem. vienkaarshi jau tagad lasot uz raudienu velk. tad jau labaak istabu ar daudz chuuskaam un zirnekljiem - nu ar reaaliem "monstriem", ko tu zini, ka vinjus var nobeigt vai no tiem izvairiities, bet par mistiskaam lietaam jau tu neko nezini.

Viss, laikam man jaapeerk kaamis, ja jau spoki nav maajaas, kueraas ir dziivnieki.

Pa dienu neticu :-D