bijušais = draugs

Es tik domāju, kā jaunā meitene jutīsies, ka Tu ar viņu regulāri uzturēsi kontaktus, tas puisis to neizturēs, ja vien viņa nav ļoti, ļoti mierīga un saprotoša.
Un man šķiet, ka nevar nemaz tā pa draudzīgam, šad tad var papļāpāt, bet pa īstam draugi nekad nebūs, protams ir izņēmumi.

Njā, par meitenes iespējamo reakciju es arī esmu domājusi... Kā jau teicu, iejaukties viņu attiecībās netaisos, bet katrā ziņā es šādā situācijā noteikti nespētu būt mierīga. :-/

Jāskatās kada jaunās meitenes raksturs, es būtu pat ļoti greizsirdīga ja mans puisis uzturētu sakarus ar bijušo. Katrs ir savādāks- ieteikt neko nevar tieši

es arī nesen pārtraucu gandrīz 2 gadus ilgas attiecības, nu tagad iet pirmās nedēļas, sanāk tomēr vēl satikties šad tad, jo pieradums .. (t)

Pirms tam bijušas tikai vienas citas attiecības, tur kontaktu īpaši neuzturam, vienreiz tikāmies vienā ballītē tad mazliet parunājām, tagad pirms dažām dienām ieraudzīju viņu lielveikalā, sirds sāka pukstēt daaaudz ātrāk, bet ne jau tādēļ, ka vēl būtu kādas jūtas, bet vienkārši .. dīvaina sajūta! :-)

Viss ir iespējams,jo pāri ir dažādi.Katrā gadījumā,jābūt uzmanīgai,lai neaizrautos un tā nebūtu kkāda pārspīlēti aktīva draudzēšanās(katru dienu sazvanīšanās utt),jo viņam tomēr ir jaunas attiecības.
Man,personīgi,tādas pieredzes nav un nemaz tādu negribu.Es ar saviem bijušajiem neuzturu nekādas attiecības.Neredzu jēgu,kamdēļ man vajadzētu ar bijušo pēc šķiršanās vispār kkādus sakarus uzturēt.Tā ir mana pagātne,posms,kas noslēdzies un kuru negribu vispār savai tagadnei tuvumā pielaist.

Biju kopā ar ex vairāk kā 3 gadus, kad šķīrāmies, tad sarunājām, ka būsim draugi un tā.. Pagāja nedēļa un no viņa puses sākās terors, gribēja atpakaļ un tas arī visu saboāja. Tagad mani pat nesveicina. Tā laikam arī ir vieglāk.
Kāda jēga uzturēt labas attiecības ar ex, ja vienmēr līdzi vilksies emociju bagāža? Pat, ja jūtu vairs nav- tāpat ir atmiņas, kas liks smadzenēm darboties.

Es arī par šo nesen aizdomājos. Izšķīros ar draugu pirms vairākiem mēnešiem, bijām kopā dažus gadus un vēl pirms sagājām kopā, bijām draugi. Šķīrāmies kā draugi. Neesam tikušies kopš šķiršanās, bet sarakstamies šad tad. Mums joprojām ir par ko parunāt un savā ziņā tagad attiecības ir pat labākas kā bija kopā esot..
Tomēr.. Nesen uzzināju, ka viņam ir draudzene. Viņš tā starp citu ieminējās, ka varētu saskrieties kādreiz un es piekritu. Bet tagad domāju - varbūt, ka tomēr nevajadzētu.. Nav tā, ka es gribētu viņu atpakaļ vai kā (man šobrīd pamazām veidojas jaunas attiecības), bet tāda sajūta, ka tas tomēr vismaz man būtu mazliet sāpīgi. Tomēr tik daudz kas pārdzīvots ar viņu kopā...
Bet varbūt kādreiz es to gribēšu, jo, lai vai kā, bet viņš ir daļa no manas pagātnes un daļa no manis, tāpēc izmest viņu no savas dzīves pavisam es nevēlos.

jā viss atkarīgs no pāra. Es ar savu ex biju kopā vairāk kā 3 gadus un tagad jau 3 gadus esam draugi, kam satiekoties vienmēr smaids sejā un nepārmijot pāris vārdus kaut vai, tālāk netiek iets. Esam labi draugi joprojām, tā ka iespējams ir viss. un viņam jau citas attiecības gadu. Cik informēta viņa meitene par to ka joprojām draugi, gan nezinu.

Nespēlējies ar uguni. Vai tev draugu maz, vai nav pašai savas dzīves, ka viņš tik ļoti vajadzīgs tajā? Lai arī sakot, ka nevēlies jaukties attiecībās jebkurš tavs kontakts būs līšana tajās. Ja satiec kādās draugu viesībās tu vari izturēties draudzīgi un parunāt, arī ar viņa tagadējo draudzeni, bet noteikti neiet kopā pusdienās, vai runāties stundām pa telefonu, tas vnk nav pareizi.

Ar savu bijuso kopa bijam pusotru gadu.Pirmo x skiramies pec kopa pavadita pusgada-sapratu kad kkas nav,vins itka piekrita.Ari sarunajam kad busim draugi,ari pagaja kada ned.un sagajam kopa.Vins to draugu busanu parak loti uzsaka.Sagajam kopa,pagaja gads un atkal izskiramies.Ari sarunajam kad busim draugi.Skirsanas sakuma bija pa mierigo.Bet atkal sakas vina parspiketa drauga busana-sms,brauksana pie manim u.tt.!Sanaca bikskis,jo nevareju izturet.Ja skiras tad skiras un viss.
Es pat ar vinu negribetu but draugi,situacija kada izskiramies-man rada dusmas jau par
domu vien.
Bet stipra dzimuma parstavji var but labaki draugi par meitenem.Tas ir fakts:-)

Man ir reāla pieredze no abām pusēm.

Pirmā:
Draugam bijusī draudzene (viņi kopā bija 7 gadus) ir palikusi kā laba draudzene.
Satiekas ik pa laikam, sazvanās, runā par visu ko, arī šo to, ko es nezinu un man nepasaka ( tas ir pats riebīgākais, ja viņa zin, bet es nē :D ), tusiņos satiekas, pļāpā utt. Protams, patīkami tas it nemaz nav, bet, tā kā esmu saprotoša, tad scēnas nerīkoju, tāpat jau tas neko nemainītu, tikai pasliktinātu mūsu attiecības. Varbūt retāk sazvanītos, bet tas nemaina lietas būtību. Viņi šķīrās bez naida, tāpēc arī spēj būt tādi kādi bija viens pret otru tad, arī tagad. Draudzīgi, saprotoši, mīļi. Ilgu laiku bija kopā- nav tā, ka var vienkārši aizmirst to dzīves daļu, izsviest atmiņas un plānus, ko kopīgi bija sapņojuši. Saprotu.
Tad uzreiz ir jautājums: bet vai nav bail, ka viņš vēlēsies atgriezties pie viņas? - Ir, nedaudz. Bet, ja jau ir kopā ar mani, tad ar mani. Dzīvē tāpat neko nevar paredzēt 100% droši, tāpēc atliek vien baudīt to mirkli, kas tev ir dots, jo nākamajā viss var mainīties, ne tikai attiecību ziņā. Un, tā kā man tā meitene patīk, tad vairs neiebilstu, ka viņi uztur kontaktus, ceru gan, ka iepazīstinās tuvāk arī, jo pagaidām tikai tā, cik pastāstījis.. Gribētu aprunāties ar viņu ''zem četrām acīm'', jo šķiet simpātiska, jauka, jauna meitene. Un tad arī zinātu, ko par to visu (un ne tikai) viņa domā. :)

Otrs:
Es uzturu kontaktus ar savu bijušo draugu.
Retu reizi satiekamies, bet netiekamies bieži, jo diezgan patālu viens no otra dzīvojam, parunājamies, sazvanamies. Stāstu viņam visu, kas ir uz sirds, neskaitot par attiecībām, par tām klusēju, nedomāju,ka viņam tas īpaši interesētu, ja sāktu stāstīt par seksu ar kādu citu, šķiet, ka patīkami tas viņam nebūtu, tāpat negribu zināt par viņa intīmo dzīvi ar citām sievietēm, lai gan ziņkārība moka, vai ir kādu ielaidis mūsu gultā. :D Fuj, nē, nav. :) Esmu tikusies ar viņa vecākiem, braukusi ciemos apsveikt svētkos, braukusi uz viņa laukiem ar viņu (jo tur vienkārši ļoti patīk un cilvēki arī pazīstami) utt. Varbūt par daudz, bet.. nepārkāpjot robežas. Savam draugam par šo nestāstu, zinu, ka viņam tas ļoti nepatiktu, pārāk greizsirdīgs. Saudzēju nervus. :D
Un atkal jau tas jautājums-vai nav bail, ka pašai gribēsies atgriezties pie viņa, un vai draugam nav par to raizes.
Kā jau minēju- draugam nestāstu par to daudz, zin, ka uzturam kontaktus un ar to pietiek, nekas vairāk viņam nav jāzin un mēģinu nepavedināt arī uz tādām domām, kā ''es ar tevi tagad nesatikšos, jo gribu pie ex aizbraukt''. :D Tas būtu galīgi garām! :D
Pašai, godīgi sakot, vairs par to nav bail. Dzīvojam vienreiz, ne? Kas dzīvē nav aizliegts, tas ir atļauts. Un tas, ko aizliedz, to paši sev aizliedzam. :) Bet, esmu godīga pret draugu, zinu, ka tas sāpinātu, tāpēc arī nemaz nepieļauju tādu iespējamību šobrīd- atkal būt kopā ar ex. Līdz ar to- nav jāsatraucas par to. Ja izšķiršos ar esošo draugu, tad gan varēšu uztraukties, ka tik kāja nepaslīd.. :D Bet, ja arī paslīdēs- nebūs slikti, jo sekss ar ex ir brīnišķīgs! :D :D

Kopumā- domāju, ka tavā situācijā, viss ir atkarīgs no:
1) Paša puiša, kā viņš to pasniedz savai jaunajai draudzenei, lai nav ''es šodien biju ar savu skaisto un gudro bijušo draudzeni papusdienot, bet mēs jau neko nedarījām, tikai parunājāmies...'' :D Tad gan var spalvas iet pa gaisu.
2) Tevis, jo tas, kā ''uzradīsies'' var būt nozīmīgi. Ti- daudz pa vakariem nezvanies, vai vienkāršāk- brīžos, kad esi pārliecināta, ka viņš ir kopā ar jauno meiteni, tad labāk nezvani un neraksti, ja vien tas nav kāds īpaši svarīgs jautājums. :D Un vēl kas- tas kā tu uzvedīsies bijušā klātbūtnē. Ja esi no tām, kas nevar savaldīties un koķetē nepārtraukti, tad nekas labs no draudzības tur nesanāks.
3) No jaunās draudzenes, kā viņa to uztvers, vai ir saprotoša un spēj pieņemt tevi. Vai ir greizsirdīga uz visām, vai ir pašpārliecināta par sevi utt. Ja viņai sāksies panika par jūsu tikšanās reizēm, tad arī nebūs labi. Puisim būs stresi un meitenei arī. Tad atkal ir variants- meitenei nelikt par to zināt. Ļoti saudzīgs patiesībā, bet iespējams, ka viņai tas šķistu pārāk aizdomīgi.


Tā lūk, mans memuārs ir uzrakstīts. :D

nav man neviens bijušais=draugs.neesmu spējīga saglabāt labas attiecības,paliekam par paziņām.un nav bijusi nekāda baigā vajadzība..mani pilnīgi apmierina mans vīrietis=draugs.. :-)

Es centos.
Tas ir, mēs abi centāmies. Tāds bija mērķis, jo izšķīrāmies draudzīgi un gribējām to draudzību saglabāt, bet .. viņa izira pati. Jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk saprotu, ka nemaz nevēlos. Un arī viņš ir pārstājis zvanīt un apvaicāties, kā man iet..

Ir liela iespēja, ka viņš draudzeni, kāda viņam biji tu, atradīs jaunajā meitenē. Un tad tā draudzība gribot negribot izirs. Un arī tev vajadzētu dzīvot tālāk.
Naidu nevajag, bet šaubos, vai kādreiz būsiet tādi paši draugi, kā reiz bijāt.. Arī jaunajai meitenei tas noteikti nepatiktu..

ticat vai nē, bet man abi mani bijušie ir labi draugi. :)

Man itkā ar saviem bijušajiem ir normālas attiecības. Pa reizei uzzvana, pārsvarā tas, ka viņi man, es tikai tad, ja man kko vajag un zinu, ka tikai tas cilvēks var palīdzēt tanī brīdī. Ar vienu puisi, kurā biju saķērusiess tiešām līdz ausīm ilgus gadus cerēju, ka varbūt kas mainīsies un tomēr mums kkas sanāks, bet nē... Tad pagāja vēl kāds laiks, un tad jau braucām kopā uz jūru, runājām par daž ne dažādām lietām, gājām uz koncertiem un ticiet vai nē - kā forši čomi un paši brīnījāmies, ka tā var! Taču tagad viņam ir draudzene uzradusies pēc tik ilgiem gadiem un stulbi teikt, bet mana attieksme pret viņu mainījusies.. Visdrīzāk jau tā ir skaudība laikam, lai gan taču nevajadzētu būt, jo pati esmu laimīga savās tagadējās attiecībās!

Bet jā, atgriežoties pie tēmas :D
Manas domas, vismaz spriežot pēc sevis... Pāris kas ilgi bijuši kopā, nedaudz šaubos vai var palikt tik un tā labi draugi pēc šķiršanās, jo vienmēr kāds jutīs kādu aizvainojumu zemapziņā un kāds kādu vainos.. Bet ja ir bijis tāds kā romāniņš tikai ar kādu, tad jā, mierīgi var būt čomi!

Ui, ku daudz sarakstīju! :D

Vienu savu bijušo es nevēlētos ne redzēt, ne satikt, pat ja viņš būtu pēdējais cilvēks uz zemes - vispār to laiku atceros nelabprāt un neērti, ka vispār ar viņu kas bijis, bet nu tās bija pirmās attiecības.
A otro...tur viss tā sarežģīti. Dikti mīlēju, viņš aizgāja. Tagad gan ir draugos virtuāli. Īpaši jau baigi nekomunicējam, domāju man labāk viņu nesatikt, jo baidos, ka veca mīla nerūs utt...
Ar trešo - to es dikti sāpināju, jo aizgāju no viņa pēc 2.5g.att. Viņam to bija grūti pārdzīvot. Ilgi vēl "uzmācās", līdz ar to man radās negatīva attieksme pret viņu, tamdēļ satikt nevēlos, bet virtuāli draugos ir.

Bet attiecībā uz Tevi - es, piemēram, neciešu nevienu sievieti sava puiša tuvumā (e) un ja tā vēl būtu bijusī (!), ar kuru vēl labas attiecības... Nu nezinu... Domāju, varbūt ir vērts uzaicināt viņu ciemos, sapazīstaties visi, varbūt viņai būs vieglāk Tevi uztvert, iepazīs un neuztvers kā konkurenti. Centies būt draudzīga pret viņu un baigi nečupojies ar ex, vairāk ar viņu. bet es noteikti nevēlētos tādas draudzenes un 'attiecības'. Nu tās manas domas :-)

šķiroties ar pirmo puisi, bija doma palikt draugos, bet sapratu, ka tas īsti nebūs iespējams viņa attieksmes dēļ. pagājuši jau kādi gadi 6i vai vairāk, bet neesmu viņu redzējusi ne reizi. draugos pāris reizes gadā ( uz svētkiem) apmainamies ar pieklājīgām vēstulēm, tas arī viss. ar otru ex ( ja to tā varētu nosaukt) sarakstamies, sazvanamies, satiekamies, bet tas notiek tā viļņveidīgi gadu varam nesazināties un vienā brīdī vnk ir vajadzība kko uzrakstīt, zināt, ka tas otrs cilvēks joprojām tev ir. man viņš ir skolotājs, padomdevējs, mana stiprā klints pie kuras pieķerties. ar viņu ir gājis visādi un visādi vēl droši, ka ies. :-D
ja šobrīd nebūtu attiecībās, tad iespējams šīs tikšanās reizes būtu biežākas un biežākas.
ko varu ieteikt, Tev, nevajag uzspiest otram cilvēkam sevi, ja kontakts paliek labi, ja ne tad jāciena arī otra cilvēka viedoklis.

Manuprat, neviena meitene, godigi roku uzliekot uz sirds nevaretu pateikt, ka ir ljoti laimiga dzivojot, kad puisim ir kontakti ar bijusho draudzeni.

Es ari esmu izshkjirusies no ilgam attiecibam 3 gadi!Nu mes shobrid esam draugi,bet varu teikt vienu ja attiecibas ir bijushas ilgas un jums ir bijushi vnk superigi brizi,nevar palikt draugi,vnm bus kads shkjerslis un tas bus atminjas!:) pec pieredzes saku!

arī man šobrīd ir līdzīga situācija - pat ļoti kontaktējos ar savu ex, ar ko kopā neesmu jau gandrīz 2 mēnešus. arī man negribas pazaudēt to attiecību daļu, kas saucās LABĀKIE DRAUGI. viņš joprojām ir viens no maniem mīļākajiem un tuvākajiem cilvēkiem, kopā būt ar viņu nevēlos, bet nekontaktēties pilnībā arī nevaru :-/ situācija jocīga, bet jūtu nav