Nu jā, cik cilvēku, tik viedokļu...
Bet vienu gan varu pateikt, ka lai ko arī jūs visas bērnu negribētājas teiktu, jūs nekad nezinat, kas ar jums notiks nākotnē.
Es vienmēr esmu gribējusi bērnus un agrāk biju traka tusētāja, man patika tā brīvība!
Bet tagad es skatos uz savu mazo dēliņu un sakiet ko gribat, bet tā ir LAIME! Es nemainītu šo laiku ne pret ko.
Protams, es jau nesaku, ka visas tagad sāciet taisīt bērnus un būsim krutās mājsaimnieces :D bet tādas lietas kā nokarājušās krūtis, figūra un brīvais laiks liek nedaudz pasmīnēt!
Visu var dzīvē paspēt un arī figūru var atgriezt tādu kā bija!
Es paliku stāvoklī daļēji plānoti, man bija 20 gadi.
Protams, mana dzīve ir kardināli mainijusies un viss dienas ritms ir pakārtots mana bērna vajadzībam, bet es paspēju gan aiziet uz kādu labu pasākumu, apmeklēt frizieri, pabūt ar draugiem. Nekas jau TĀDS dzīvē nemainās, pievienojas klāt vel viens cilvēciņš par kuru rūpēties, mīlēt un gādāt, lai viņa nākotne būtu nodrošināta ar visu vajadzīgo!
Un es arī atbalstu daļēji tās, kuras saka, ka bērnus negrib egoisma dēļ, jo būt mātei ir smags un atbildīgs darbs, un ja cilvēks tam nav gatavs, tad nevajag bojāt dzīvi otram!
Es zinu kā tas ir, kad tusiņi un brīvība un citas lietas vilina un tagad es zinu arī to kā tas ir būt 24/7 atbildīgai par otru cilvēku. Tāpēc nevajag strīdēties KĀPĒC citi grib vai negrib bērnus, tie kuriem to nav nesapratīs nekad līdz galam tos, kuriem bērni ir!