Labs jautājums.

vīrietis ir psihiski nelīdzsvarots un taisies paturēt tāda vīrieša bērnu?

Jeb izvaro draugs, bijušais...

... bet bišķiņ stulbs jautājums - izvarošana ir trauma, kādas vēl domas paturēt bērnu?!
Krimināllietu ierosināt!

Jo vairāk domā sliktas lietas, jo lielāka iespēja, ka tās piepildīsies. Domām liels spēks!
Tāpēc nevajag domāt par sādu nelaimi un domāt par to, kā rīkotos pēc tam.

Vienkārši iedomājos sievietes kas ir nonākušas šādā situācijā :-O

nesaprotu kā gan varētu gribēt bērnu no vīrieša,kas ir izvarojis Tevi...slimi... :-O

nesaprotu kā gan varētu gribēt bērnu no vīrieša,kas ir izvarojis Tevi...slimi... :-O

Tā jau ir! :-)

Un tas nekādā gadījumā nav labs jautājums. Un tas pat nav diskutējams jautājums.

Labs jautājums, tiešām sarežģīta situācija. dažas saka, ka var gribet paturēt bērnu, no kaut kāda,kas izvarojis, bet var taču būt:

1. bailes no aborta operācijas.
2. iespēja, ka pēc aborta var vairs bērnu nebūt.
3. Morāli vai reliģiski aspekti pret abortu
4. liela mīlestība pret SAVU bērnuņu gaidāmo.

Īstenībā neapskaužama situācija, turies!

iesteiktu aiziet pie psihologa izrunāt tēmu.

es domāju tas tomēr ir diskutējasm jautājums. Jo bērns nebūs tikai tā vīrieša bērns, bet arī sievietes. Jau daļiņa no vinjas pašas. Ja sievietei ir spēcīgs raksturs domāju vinja vinju paturētu, tā ir dzīvība, un viss ir atkarīgs tikai no tā kā to uztver!

Aborts.
Nespētu uz to bērnu paskatīties un audzināt.Tas man tikai un vienīgi atgādinātu to briesmīgo notikumu.
Gribu,lai mans bērns būtu no vīrieša,kuru mīlu un ieņemts mīlējoties,nevis no pretekļa,kas mani izvarojis.

bet ja no tās nelaimīgi ieņemtās radībinjas izaug pats pats foršākais berniņš? u never know..

Tieši tā, es arī domāju, ka jautājums IR diskutējams. Un ja nu pastāv iespējamība vispār pēc tam netikt pie bērniem? Mazums, visādas komplikācijas vai veselības problēmas jau tagad. Es nezinu, ko darītu šādā situācijā, bet principā - es laikam jau abortu veikt negribētu. Es neesmu pret abortiem kā tādiem, bet zinu, ka pati nevarētu.

Tas, ka bērna tēvs izvarotājs, taču automātiski nenorāda, ka bērns būs psihopāts, manuprāt, viss atkarīgs no audzināšanas. Maniaki mēdz nākt arī no labi situētām ģimenēm, ar labiem, ne-izvarotājiem tēviem, utt. Tas - pirmajai tēmas komentētājai.

Nē, es nevarētu uz šo bērnu pat skatīties, jo viņš atgādinātu šausmīgāko brīdi mūžā.
Un sev un nevienai nenovēlu ko tādu piedzīvot.. tfu tfu

Pilnībā piekrītu Indie, par pēdējo teikumu

Personiigi es nekaadaa gadiijumaa nepatureetu beernu shaadaa situaacijaa!!

Man riebjas tādi vīrieši, kas ir spējīgi izvarot sievieti. Nerunāju par gadījumiem kad sieviete pati ir pie vainas, ar izaicinošu uzvedību u.t.t bet par vienkāršām sievietēm kuras ir kļuvušas par šī slimā cilvēka upuriem

Te jau nebija teikts, ka vīrietis bija preteklis un ka notikums bija šausmīgs - Tas tā! :)

Saproti, te var teikt visi un visas daudz ko, jo pašām tāda situācija nav bijusi, ja būtu, iespējams būtu tādas pašas izvēles priekšā! Te tev pareizo atbildi neviens nesniegs, jo tadas gluži nav, vislabāk apmeklē kādas psihologa konsultācijas. Te iespējamie varianti ir divi, bet argumenti par vai pret kādu no variantiem ir 1000.

Zinu vienu gadījumu, kad gulēju ar svešu meiteni kopā slimnīcā viņa teica, ka viņas māte viņu ienīst, jo tika izvarota un palika stāvoklī.. jā, tā meitene nebija arī tāda sakarīga,īstenībā man no viņas bija bail vēl visādus tādus stāstus stāstija :-O

brīnišķīgs cilvēks var izaugt tikai iemantotā genofonda un audzināšanas rezultātā.
Tātad paņemam izvarotāja x hromosomu, kurā iekšā ir viņa dns, ar iespējams slimīgām tieksmēm, nesavaldību, varmācību un pilnu buķeti. visdrīzāk tam pamatā arī kāds nelāgs ieradums vai vienkārši briesmīga seja, kas no šī tēviņa atgrūž visas normālās sievietes, kas normālā gadījumā pašas atdotos.
un sievietes x/y hromosoma, kuras dns glabā bailes, iespējams vēl šādus tādus mīnusus - kāpēc siviete vispār nokļūst šādā situācijā? Saliekam to visu kopā, mums sanāk iespējams glīts, bet nav teikts, ka psihiski/fiziski pilnībā attīstīts mazulis.
Tālāk. audzināšana - cik daudzas no jums ar patiesu mīlestību un gādību bez aizspriedumiem un sliktām atmiņām to bērnu varētu uzaudzināt.
Vai mazums gadījumu, kad mātes saviem bērniem pārmet līdzību ar tēviem, kuri pašas pieviluši un dusmu brīžos izkliedz "Tu esi tāds pats (ieliec apzīmējumu), kā tavs tēvs!"
Ja mums ir šādi piemēri, kas būtu ar izvarošanas aktā radušos bērnu?