Sveikas, meitenes!
Man pašai galvā viss sajaucies, tādēļ vēlos lasīt Jūsu domas.
Situācija- iepazinos ar vīrieti pirms trijiem mēnešiem. Uzreiz piebilstu, ka man patīk vecāki par mani, šķiet, ka tādiem ir vairāk saprāta, dzīvē jau it kā nostabilizējušies. ( Bet šajā gadījumā laikam kļūdos...)
Dzīvojam tālu viens no otra, tiekamies, cik bieži vien varam, protams, ir sekss, savstarpējā pievilcība utt., BET viņam ir sieva, ar kuru attiecību nav, kopā nedzīvo, un 2 bērni pusaudži.
Vakar runājot uzzināju, ka reti, bet viņš tiekoties vēl ar kaut kādām "dāmām", lai gūtu sapratni un mīļumu, kā trūkst, bet es esot īpaša.
Ja jau es esmu tik īpaša, tad kāda velna pēc viņam pa retam vajag vēl kādas dūdas?
Jūsu viedoklis- sūtīt pie visiem velniem vai vienkārši izbaudīt tikšanās, izmantot priekam un mazāk domāt?
Paldies!