Sveikas piektdienā!
Ceru, ka jums šī diena iesākusies jauki! Man brīvdiena, tā neko pagaidām, lai gan vajadzētu pieķerties mācībām, bet nu tas slinkumiņš... :/
Lieta tāda, ka bijām kopā ar vīrieti pāris gadus, nu jau pāris mēnešus kā esam pašķīrušies. Attiecības izbeigt nolēma viņš. Laiks ko pavadījām kopā bija tiešām skaists, domājām par kopīgu nākotni, kāzām, bērniem, lai gan, protams, arī ikdienišķi strīdi neizpalika. Vārdsakot, attiecības bija tiešām skaistas, neskatoties ne uz ko.. Tagad cenšos tikt pāri, dzīvot tālāk, bet vēl aizvien katru dienu iedomājos par viņu- pietrūkst. Dažreiz sajūtos tik vientuļi, ka liekas- ķeršu rokā telefonu un aizsūtīšu sms vai piezvanīšu.
Esmu pārtraukusi jebkādus kontaktus ar viņu (soc. tīklos utt), lai nebūtu jāskatās uz viņu online utt. Cik zinu, tad viņam jau veidojas jaunas attiecības par ko esmu pārsteigta, jo tas nozīmē, ka viņš tam visam (mūsu šķiršanās) ir ticis pāri tik ātri un vienkārši... Respektīvi, laikam ir laimīgs bez manis, tas nozīmē- man jādara tas pats, jāatstāj viņš pagātnē un jādzīvo tālāk.
Ko es vēlos no jums?! Padomu, varbūt iedrošinājumu kā lai labāk tiek tam pāri.. Par pretējā dzimuma uzmanību sūdzēties it kā nevaru, bet atklāti sakot, visi citi pagaidām liekas tādi nekādi.. Ja izskats ir, tad tukši kā personības. Ai..Tik grūti :/
90
