nu..par kaut ko.

Atceros.
Tad palīdzēja pudele stiprināta dzēriena.
Nākamajā rītā, par spīti galvassāpēm, viss kļuva skaidrs.

O, jā, tas bija pirms nu jau vairāk kā 3 gadiem... Lai gan toreiz lēmums tapa ātri, pat ļoti ātri - kādu 10 minūšu laikā, un pēc tam man bieži citi cilvēki ir teikuši - nu redz, toreiz šķita, ka viss ir tik sūdīgi, bet beigu beigās viss ir labāk, nekā varēja būt, nesen par to iedomājos un pieķēru sevi pie domas, ka tomēr vajadzēja cīnīties, nevis tik ātri padoties.. Varbūt viss būtu savādāk.. :)

O jā, tas bija par parcelšanos uz Skotiju...
Draugs bija atbraucis uz šejieni uz 1 gadu pastrādāt...
Attiecības arī bija pasliktinājušās...
Bet Skotijas priekšnieks viņam piedāvāja palikt ilgāk un izaugsmes iespējas.
Tad nu draugs lūdza mani parcelties uz Skotiju.
Vienmēr biju 100 % parliecināta, ka es no LV nebraukšu prom - darbs man bija Latvijā.
Man bija 3 murgaini mēneši. Braukt-Nebraukt. Aiziet no savam līmenism atbilstoša darba (satbilitates!!!, kas man ir TIK ļoti svarīga), lai brauktu uz Skotiju ar pavājam angļu valodas zināšanām, pesimistiskām darba iepsējām un nezināmu attiecību nākotni.
Tas bija ļoti, ļoti, ļoti smagi... Citas izšķiršanās/lēmumu pieņemšanas manā dzīvē tam ne tuvu nestāv.

sunce, mums vienādi sākuma vārdi - tie laikam izsaka visu :-P pat intonācija varētu būt vienāda to sakot :D

man liekas ka man sobrid taa ir :( tikai asaras nebirst vai lidz tadam stavoklim vel tas viss nav nonacis (e)

Ņaņa, tavs stāsts man zināms..grūti, bet šobrīd man laikam ir tieši tas pats ;-) :-|

Pievienojos Ņaņa .

Peedeejais arii bija leemums paarcelties,tikai man nebija meeneshu paardomas - tas viss notika rekordiisas nedeeljas laikaa,kas bija diezgan murgaina... No vienas puses gribeeju buut kopaa ar miiljoto,no otras puses gjimene,draugi,viss ko zinu LV.
Veel tagad atceros,kaa dreboshiem pirkstiem un smagu nopuutu nopirku 1vrziena biljeti...