dzīve ar sevi

13796

Reģ: 23.10.2010

Labs vakars,

Aizdomājos šodien,ka dzīvojot ilgi kopā pat nemanot veidojas pieradums nebūt vienai. Attiecībās vienmēr ir tā drošības sajūta. Nedēļas nogalē sanāca strīdēties ar savu draugu un iedomājos par šķiršanos,lai gan kopā esam 4gadus. Un saprotu,cik ļoti man patiesībā ir bail no tā. Cik ļoti skumji būs atnākt mājās,kad neviens negaida,neraksta,nezvana. Liels spēks pieradumam un bailēm.

Kā,lai atlaiž to vaļā? Gribētos ar jaunu elpu,bez sāpēm. (t)

02.10.2011 23:33 |

par... par...

2643

Reģ: 06.01.2011

Tu draugos uzraksti apakšā- stulbiem zāļu nav... :-D :-D :-D

03.10.2011 02:39 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

:-D Tādiem tik tiešām zāļu nav :-D Bet ideja ir laba,būs šitā jāuzraksta! :-D Man jau vienreiz tā trakā uzrakstīja-ej ellē! :-D :-D :-D

03.10.2011 02:40 |

par... par...

2643

Reģ: 06.01.2011

vajadzēja uzrakstīt- Tu jau no noteikti nepateiksi kur man iet un kur nē... :-D :-D :-D

tādas slimās ir jāarstē ar tekstu... (e) :-D

droši vien sabijās, ka paņemsi džeku ar visiem miljoniem... :-D :-D :-D

03.10.2011 02:44 |

Murrra

4838

Reģ: 29.01.2009

Oi,viņai jau tās greizsirdības lēkmes ir vnk neaprakstāmas :-D Ir gatava uz visu,jo tiešām baidījās,ka es viņai atņemšu džeku |-) Es jau teicu-tev elle,bet man paradīze :-D

03.10.2011 02:49 |