Sveiki!
Situācija man tāda - dzīvoju ar vīru jau 3 gadus, man 21, vinam 28, esam preceeti 2 gadus un mums ir gadu vecs deelins. Dziivojam kopaa ar vina draugu un taa drauga meiteni, visi kopiigi iireeejam maaju. Tacu probleema taada,ka viirs sava drauga prieksaa mani nepaartraukti pazemo, un peec tam,kad esam divataa, vins saka,ka taa nedomaa nemaz. Citreiz pat vispaar neko nesaka. Vins piemeeram, drauga klaatbuutnee man saka, ka nevar sagaidiit,kad aizvaaksos, ka es visiem tur trauceeju, ka vins buus laimiigs, kad beidzot aizpisiisos, ka sex vinam vispaar ar mani riebjoties, pat ar viirieti buutu labaak draazties, nekaa ar mani. A man vins saka, ka esmu pati labaakaa vinam sexaa,kas jebkad bijusi. Vins visu laiku skandina, ka esmu nulle, nieciiba. Ja es ko pasaku vina draugam par saimnieciskaam lietaam,piemeeram,ka aiz sevis jaavaac un ka 3 dienu vecie katli jaaizmazgaa, tad viirs atkal vinu aizstaav un es esmu sliktaa un visiem tai majaa trauceejot. Atseviski iet viirs dziivot arii negrib. Es saprotu,ka man vajadzeetu iet prom, bet man bails, kaa tiksu ar visu galaa, es pati straadaaju, bet vienlaga baidos, jo man veel ir beerns no 1. attieciibaam. Kaa, juusupraat,buutu pareizaak riikoties, iet vnk prom, vai samierinaaties beernu deel vai arii meeginaat runaat ar viiru?Es jau runaat esmu meeginaajusi, vins sola taa vairs nedariit, bet nekas nemainaas... Kad draugs nav klaat,saka,ka miil mnai un esmu vislabaakaa, bet,kaa draugs klaat,taa viss izmainaas..