Tam kuram ir boyfrendi

++ Abalonei, parasti jau visādi teksti, ka nepiedotu utt, bet reālajā dzīvē viss ir citādāk!
man tāda situācija nav bijusi, tāpēc nezinu, ko darītu un tas ir dikti atkarīgs no tā, cik lielā mērā ir bijusi krāpšana.

ieprieksejas attiecibas snaca ka es biju taa,kas gandriz nokrapa draugu..
lai gan neemsu parliecinata ar kadam vins satikas, domaju bijam kviti, lai gan vins par manu sansoli nezinaja...

ja nokraptu mani, drosi vien mana reakcija butu passaprotama...no sakuma noskaidrotu kapec vins ta darija un pec tam pamestu

Saskāros ar šo, biju gatava patriekt, bet tomēr izrunājām, tik ļoti nožēloja, ka palikām kopā.... uz 2 nedēļām :-D Jo nevarēju izturēt to sajūtu, nevarēju izturēties kā iepriekš un tam cilvēkam vairs nevarēju uzticēties!! Visu laiku grauza, ko viņš ir izdarījis. Tā ka, ja vēl kādreiz tā gadīsies - uzreiz atā!! Jo nav nākotnes attiecībām, ja uzticība vairs nepastāv. Lai arī cik tie mūsu puiši smuki runātu un lūgtos, dievotos..

Nu,es par sevi 100% zinu,ka pamestu,jo vnk nespēju iedomāties kkādu tālāku dzīvi zinot,ka viņš man aiz muguras ar citu ņēmies,nodevis manu uzticēšanos viņam utt.Es jau minēju-daudz varētu piedot,bet krāpšanu un sišanu-nekad.Tām lietām manās acīs nav attaisnojuma.Man ir savas robežas.
Ja es esmu tik slikta,tad lai izšķiras no manis,nevis aiz muguras ar citu ņemas.

Noteikti pamestu. Nevarētu sadzīvot ar domu, ka viņš ir mani krāpis ar kādu citu.

Es arii uzreiz iedomaajos - pamestu to idiotu. Bet tad es taa padomaaju, ka buutu tik gruuti. Es varbuut veel meegjinaatu censties kaut ko salabot attieciibaas, un ja viirietis ljoti ljoti ljoooti nozheelotu un taa buutu tikai viena krapshanas reize, tad vinjam arii buutu jaacenshas no visa speeka muusu attieciibu labaa. Bet nu es nezinu. Ceru, ka taadu lietu man nekad neviens nenodariis

Nezinu ko darītu, ar šādu situāciju neesmu saskārusies, viss būtu atkarīgs no attiecībām un noteikti analizētu šo situāciju, rastu iemeslus, izrunātos, tā viennozīmīgi nevaru atbildēt.
Un uzskatu, ka šādas situācijas jau nerodas tāpēc, ka viens vai otrs vainīgs, abi ir līdzvainīgi pie šādas situācijas rašanās.

kā tad!Tā arī jūs visas dēļ vienas bučas ņemtu un pamestu!Nu neticu!nu viegli runāt tā, bet, kad saskaras ar tādām lietām, tad rīkojas pavisam savādāk!un visbiežāk arī dzīvē pierādās, ka piedod tāpat, vienkārši pagaidām gan jau liekas, ka viņš jau tā nekad nedarīs, tāpēc tik kliedzoši var pateikt, ka uzreiz krāmētu čemodānus!tikai praksē parasti izrādās citādi!

man tas ir atkarīgs no iemesla, no veida... noteikti neapgalvoju, ka, ja viņam ar draugiem un reibumā sanāktu nesavaldīties, uzreiz teiktu, ka, viss, mūsu mīlestībai gals, jo tā taču nav.
noteikti svarīgs faktors ir tas, vai draugs spētu man pats to pateikt. ja mēģinātu slēpt un es uzzinātu.. tad mans viedoklis būtu kategoriskāks, jo uzskatu, ka attiecībām jābalstās uz godīgumu un atklātību.

Pilnīgi piekrītu saade,kate,un melnītei. Kaut arī ir grūti atzīt,bet problēma arī ir mūsos,jo ja viss būtu labi,esmu pilnīgi droša ,ka vīrietis neietu pa kreisi.Un tās kuras nav saskārušās ar šo problēmu jau noteikti nesakiet,ko jūs darītu,jo tas ir atkarīgs tikai pilnīgi un noteikti no attiecību nopietnības un situācijas. :-)

Un, jā. pagale nedeg viena. Vispirms sāktu ar sevi-ko es darīju nepareizi. Jo,ja viss būtu super, viņš neietu pa kreisi.
Tā,ka lasot visu bļāvēju komentārus-bēdīgi, jo krāpšana ir tikai sekas.

Un tā var visu dzīvi nesaprast, kamdēļ katrās atttiecībās ir krāpšana (vai tās izbeidz otra puse), un nesaprast, ka jāsāk ar sevi..

+++

Pamestu.
Esmu bijusi tādā situācijā un piedevusi.Nožēloju.Uzticība pret vīrieti man vairs neatjaunojās.Turklāt,sapratu,ka ar savu piedošanu esmu viņam devusi zaļo gaismu: viņam skola bija rokā.Zināja,ka ja nokrāps,nolūgsies-es piedošu,jo es taču vienu reizi jau piedevu,ka viņam nabadziņam tā gadījās.Tagad man nāk smiekli par to ''man tā gadījās'' aizbildinājumu.Kas viņam pilnīgi nejauši daikts ieslīdēja citā caurumā?
Man toreiz drausmīgi sāpēja gan krāpšanas fakts,gan tas,ka tā vietā lai risinātu problēmas mūsu attiecībās,runātu ar mani,teiktu kko viņš izvēlējās vieglāko ceļu-iespraust citā caurumā.Es acīmredzot viņam nebiju tik svarīga,lai glābtu un uzlabotu attiecības.
Tāpēc,ja mans tagadējais nokrāptu,es savu laiku ar viņu vairs netērētu,jo saprastu ka neesmu viņam svarīga.Ja būtu svarīga-tad viņš runātu ar mani,teiktu,ka mums ir problēmas un mēs tās risinātu kopīgi.

Es, ja godīgi nezinu, ko iesāktu. Tas būtu vissāpīgākais moments manā dzīvē, jo mēs abi viens otru tik ļoti mīlam. Ja viņš kko tādu izdarītu, man liekas, ka man sirds uzsprāgtu, man pilnīgi domājot par to šobrīd asaras gandrīz sariešas.
Tas vienkārši nozīmētu to, ka es neesmu tik svarīga, lietu kā tiek vērtēta sieviete, to, ka es emsu vienā vērtē ar kkādu svešinieci. Es vienkārši nevarētu sadzīvot ar tādu domu.
Uzticība būtu pazudusi, bet ne mīlestība.

Arī manās attiecībās tā ir gadījies, kaut gan tur bija tikai skūpsts. Kad to uzzināju, uzreiz pasūtīju. Taču ar laiku viņš izlūdzās manu piedošanu un nu jau 2 gadus laimīgi esam kopā. Šis gadījums tikai nostiprināja mūsu attiecības, jo tas lika saprast, ka nevaram viens bez otra dzīvot un nevienu citu mums abiem nevajag. Jā, tas mani grauza, taču veiksmīgi tiku tam pāri.

es nevarētu dzīvot kopā ja pati būtu krāpusi,vai mani krāpa. Esmu izškīrusies no puiša,jo pateicu pati,ka man kāja paspruka un nedomāju,ka varētu turpināties attiecības. Otru reizi pārtraucu attiecības,jo jutu,ka man simpatizē citi puiši. Tagad noteikti nedomāju krāpt kādu vēl esot attiecībās.

Kad sagāju kopā ar savu tagadējo draugu uzreiz viņam pateicu,ko par to domāju. Ja kautko tādu uzzinātu,krāmētu čemodanus. Protams,nezinu,kā būtu patiesībā un ceru to nepiedzīvot.

piedot vai nē, tas ir katrā situācijā savādāk. viena lieta,ja ir 18 gadi un pielūdzēju daudz un attiecības ilgst 3 mēnešus,tad var nepiedot un sadzīt ratā. bet ja ir kopdzīve, 3 bērni, kopīgs īpašums. kredīti,kas katru mēnesi jāmaksā, sieviete bez bērniem pa mājām. vecis pelna. kur tu padzīsi? paliksi viena bez darba ar 3 bērniem, kredītiem u.t.t. es nesaku,ka tas ir normāli, bet daudzus zinu ap 40 gadiem, kur vecim ir mīļākā, sieva zin, bet neko nesaka. par ģimeni viņš rūpējās, rēķinus maksā,bērnus mīl, bet otrā jaunība, ir vēlme ar kādu 20 gadnieci uzdzīvot.

Akdiesiņās, es brīžam varu pabrīnīties!!!

Man žēl tās meitenes, kad vīrietis Jūs krāps, sāksiet meklēt vainu sevī vai savās attiecībās, jo lai cik mīļas vai labas mēs būtu, ja vīrietis gribēs nokrāpt viņš to izdarīs, nav svarīgi kādas ir Jūsu attiecības. Un vīrietis, kam krāniņš biksēs stāv, stāvēs arī tad, ja attiecības būs galīgā d*** un mēs neciešamas!