Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Neizprotami...

 
Reitings 30
Reģ: 29.09.2011

Šeit esmu jauniņā, līdz ar to sveiki visapkārt. Mazliet gribās pasūdzēties, bet tam jau laikam šie portāli domāti :-)

Lieta tāda, ka mans draugs aizbrauca komandējumā ārpus LV un nav zināms, kad vispār būs atpakaļ, iespējams uz Z-svētkiem (kopā esam jau 9 gadus). Viņam gandrīz vienmēr bijis darbs ar komandējumiem, tagad sāka strādā citur, lai nebūtu nekur jābrauc. Un, te, vienā dienā viņu atkal sūta komandējumā!!! Saprotu, ka ir ģimenes, kam vīri pa pusgadu projām, bet nezinu vai es vispār vairs to gribu, mūžīgais gaidīšanas process mani jau novedis pie mistiskām veselības problēmām. Kad mēģinu ar viņu par to runāt, viņš sastrsojas, ka tas taču mūsu pašu labā. Citreiz mēģinu saprast un sanāk, bet ļoti bieži,pa lielam visu laiku ir tā briesmīgā tukšuma sajūta. Ļoti baidos izdarīt kādu kļudu savā dzīvē, jo neesmu no tām, kas ilgi spēj iztikt bez tuva cilvēka klātbūtnes. Nesaprotu, vai esmu uzkārusies. Varbūt tas ir normāli? Varbūt es tikai dramatizēju? Varbūt man vienkārši jātiek galā pašai ar savu EGO? :-/

29.09.2011 16:00 |
 
Reitings 529
Reģ: 01.11.2009
Es Tevi saprotu. Mans draugs strādā arī tādā nozarē, kur nav tādas vienas noteiktas darba vietas. Ok, tagad mēs dzīvojam 15minūtes no viņa darba vietas. Bet, kad beigsies šis objekts, būs cits un citā pilsētā, tāda nemitīga mētāšana. Man tagad arī ir iespēja strādāt par diezgan lielu summu mēnesī, bet tas nozīmē to, kad manam draugam beigsies objekts es palieku te un viņš dodas, kur citur. Tad mēs tiktos tikai svētdienās un tas jau nav reāli. Priekš kam man tā nauda, ja nav ar ko dalīties. Tā kā es arī esmu diezgan lielas dillemmas priekšā. Protams, ir atšķirība netiekas pusgadu vai nedēļu, bet ja nedēļā tiekas tikai vienu dienu, kas būtu manā gadījumā tas arī nav normāli. Neuzskatu, ka Tu ko dramatizē. Nav nekādu citu iespēju, piemēram doties viņam līdzi??
29.09.2011 16:14 |
 
Reitings 30
Reģ: 29.09.2011
Protams, ka tev arī ir nelāga situācija, ja man visu laiku bija tā kā tev - prom pa darba dienām - un tad jau es čīkstēju, tad tagad man ir tā, ka bija 5 nedēļas, uz pusotru atbrauca un tagad atkal prom uz nezināmu laika posmu. Tas ir mokoši. Mna pašai aī ir patstāvīgs darbs un nekus prom es nebraukšu. Kaut kad jau tas komandējums beigsies. Bet stress jau ir par to, ka nav man drošība, ka kaut kad nākotnē viņš atkal nepiekritīs šādam variantam. Un ko man visu mūžu tagad ar to jārēķinās? Es nez`! Trakākais, ka nevaru ar viņu par to izrunāties, viņš uzreiz trako, ka es atkal čīkstu. Bet ko man darīt??? Ja man vakarā jāiet mājās,kur gaida tikai kaķis!!!
29.09.2011 16:26 |
 
Reitings 529
Reģ: 01.11.2009
Tev vai nu atliek ar to samierināties un dzīvot kā ir vai nu pateikt savam draugam visu kā ir, varbūt, lai meklē darbu, kas neliks braukt komandējumos.
29.09.2011 16:29 |
 
Reitings 30
Reģ: 29.09.2011
:-D Darbu jau nomainīja gada sākumā, dēļ tā, ka visu laiku bija jābūt ārpus LV. Šis jaunai darbs bija 10min no mana darba, bija ideāli, nekus nebija jābrauc, līdz vienā dienā jaunajā darbā arī sūta prom. Vrb man tāds gaidītājas liktenis :-D Reizēm smieklīgi, bet reizēm briesmīgi.... :'-(
29.09.2011 16:33 |
 
Reitings 529
Reģ: 01.11.2009
Varbūt nebūs tie komandējumi bieži, nu ko ceri uz labāko. Es gan nezinu strādāt un tikties tikai svētdienās vai braukt līdz.
29.09.2011 16:39 |
 
Reitings 200
Reģ: 28.09.2011
Vai nu samierinies, vai arī rīkojies... Tas nav normāli... Es jutos tāpat, jo pati strādāju citā pilsētā, bet puisis ir citā, tiekamies nedēļas nogalēs vai arī kad kuram ir brīvs. Biju gatava visu mest pie malas, bet puisis mani varētu teikt iespaidoja ar saviem tekstiem un sapratu, ka tās ir tikai 5 dienas, kad esam šķirti, brīvdienas tak ir mūsu! Brīvdienās toties ir lielāks prieks tikties..! :) Ja man būtu jāvelk mēneši šitā - es neizturētu..
29.09.2011 16:41 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Mans vīrs arī pusgadu bija komandējumā. Mājās bija tikai pusotru dienu nedēļā, citreiz pat ik pēc 2. Bija grūti, jā. Un es nezinu, vai es vēlreiz kam tādam piekristu. Jo esmu no cilvēkiem, kas uzskata, ka ģimene dzīvo kopā.
29.09.2011 17:24 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Mans vīrs arī pusgadu bija komandējumā. Mājās bija tikai pusotru dienu nedēļā, citreiz pat ik pēc 2. Bija grūti, jā. Un es nezinu, vai es vēlreiz kam tādam piekristu. Jo esmu no cilvēkiem, kas uzskata, ka ģimene dzīvo kopā.
29.09.2011 17:24 |
 
Reitings 182
Reģ: 29.01.2009
kas tas par dīvainu darbu, kur komandējumā jāizbrauc uz pusgadu?
29.09.2011 17:26 |
 
Reitings 454
Reģ: 13.11.2009
Hetere, izklausās,ka runa ir par jūrniekiem....
29.09.2011 17:39 |
 
10 gadi
Reitings 4303
Reģ: 03.08.2009
pikolinos, Tev draugs būvnieks? Manējais arī šajā jomā strādā, un es labi zinu, ka nebūs objekti tikai Rīgā.. jebšu Latvijā..Ceru, ka man nebūs jābrauc līdzi uz Baltkrieviju :D

Bet autorei - nevar jau tev pateikt, lai šķiries, jo grūti taču 9 gadus garas attiecības aizmest.. Ja jutīsi ka jābeidz, tad arī beigsi..
29.09.2011 17:43 |
 
Reitings 30
Reģ: 29.09.2011
Manējais nav būvnieks. Problēma ir tajā, ka baidos, ka varu neizturēt un uzsākt kaut ko ar citu. Pirms gada tā sanāca, ka sanāca....protams, ka tagad to visu nožēloju un gribu aimirst un pieņemt kā nebijušu. Tad paveicās, ka sākām normālu dzīvi, katru vakaru mājās utt., bet šobrīd jūtu, ka atkal nāk virsū melnie un ka atkal var paslīdēt kāja!!! Un tas ir traki briesmīgi to apzināties. Neticu, ka jūrnieku sievas viņus uzticīgi mūžam gaida, tā nenotiek!!! Vai arī es esmu pilnīga lose, bet man vajag otru blakus visu laiku, ne tikai brīvdienās vai pa 5ned reizi. Un protams tie 9 gadi kopā ir milzīgs iemesls, lai es turētos! Traki sarežģīti!
29.09.2011 17:51 |
 
Reitings 529
Reģ: 01.11.2009
Nē,mans draugs strādā ceļu būvē par būvdarbu vadītāju.
29.09.2011 17:54 |
 
Reitings 30
Reģ: 29.09.2011
Pikolinos! Es šādas attiecības (tiekamies brīvdienās)izturēju 3 gadus un tad....diemžēl!!!! sanāca ar citu.....Tā nu tas ir! Briesmīgi! :-/
29.09.2011 17:54 |
 
Reitings 3022
Reģ: 29.01.2009
Cerams, ka viņš vismaz pelna baigi daudz :D

Piekrītu, ka ir 2 varianti - vai nu samierinies, nepuksti un nelaid pa kreisi, vai arī pasaki viņam, ka tev zajebala. Ja tu tam vecim būsi tiešām nozīmīga, domāju, ka cilvēks aizdomāsies, ka var meklēt darbu, kur šitā nav.
29.09.2011 18:06 |
 
Reitings 529
Reģ: 01.11.2009
Es arī uzskatu, ka ģimenei ir jādzīvo kopā nevis jāmētājas pa pasauli.
Tā var izjukt attiecības :-(
29.09.2011 18:07 |
 
Reitings 30
Reģ: 29.09.2011
Paldies, meitenes, par domām. Run;at vairs nav jēgas, esmu jau mēģinājusi - viss noved pie viena, ka sakašķējamies, jo viņš tak pelna, lai mums abiem labi. Nu tā laikam neatrisināma lieta. Dzīvošu vien tālāk un ja būs lemts jukt tam visam, tad tā arī notiks pats no sevis. Nu pa gudro! :-D
29.09.2011 18:11 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Nu man nekāda kāja nepaslīdēja. Es tikai biju deizgan neciešama, jo pietrūka uzmanības.
29.09.2011 18:12 |
 
Reitings 30
Reģ: 29.09.2011
Anne! Protams, man arī kopumā šādi vienai dzīvojot 3 gadus, nevarēju iedomāties, ka varētu ar kādu citu. Bet kad saņem no cita milzum daudz mīlestības un uzmanības, ziedus un pārsteigumus un jūties vajadzīga un pašā pašā uzmanības centrā, tad sanāk kā sanāk.
Es vnk vairs nevaru un negribu dzīvot gaidot. Ja mums būtu bērni, es domātu savādāk, bet mums ir kaķis, kas pat manu draugu neatzīst par saimnieku. :-)
29.09.2011 18:30 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Līgaini, ja Tu nevari to pieņemt un ja vīrietis tomēr izvēlas prombūtni, tad nemoki sevi. Un viņu jau arī droši vien.
Es zināju, ka tas būs pusgads, jo vīrs apsolīja, ka nekur nebrauks. Komandējums uz 2 dienām neskaitās. Bet tā, ka visu laiku jābut vienai, es arī nebūtu mierā. Saprotu, kā Tu jūties.
29.09.2011 18:36 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits