Nemāku teikt,vai ko izmanīja, bet Mario Pjuzo "Krusttēvs" ir viena no manām mīļākajām grāmatām, esmu daudzus citātus par draudzību,ģimeni sev piefiksējusi gan rakstiski,gan atmiņā, jo tā nav grāmata par mafiju,tā ir grāmata par ģimeni.
Bieži vien aizņemos Skārletas O'Hāras 'par to es domāšu rīt' no Margaretas Mičelas "Vējiem līdzi".
Nesen tieši ar tēti runājām par to,ka evolūcija iet pa spirāli,mēs itkā daudzās jomās attīstamies,jo īpaši tehnoloģiski,bet prāti tikai degradējas, mūsdienās reti kurš raksta tik tiešām saturīgu mūziku,literatūru.Labi vien ir,ka latviešiem nekad nebūs tādu sāgu kā "Twilight", jo mēs vēl arvien domājam un rakstām dziļi,liekam smadzenēm kustēties, nesekojam seriālveidīgo grāmatu modei.Vai šobrīd ir kāds mūziķis, rakstnieks,kuru pēc daudziem gadu desmitiem,pat simtiem atcerēsies tāpat kā Bēthovenu,Mocartu, Šekspīru?Un kas viņi ir salīdzinoši?