man attiecības ar māti ir tādas dīvainas. kā māte man viņa nekad nav bijusi, nedzīvojām kopā, kad biju mazaa, tā ka tādas attiecības īsti neizveidojās. un tagad esam draudzenes vairāk, bet par visu runāt arī nevaru ar vinu, negribu. es teiktu attālas draudzenes :D
a tev?
Man ir vnk kā māte ar meitu. Un man tas ļoti nepatīk, gribās dalīties ar viņu it visā, kopā bieži kaut ko darīt, bet tā nesanāk.
Pēdējā laikā vispār ļoti nesaprotamies :(
Mīlu savu mammu un man viņa ir vislabākā! :) Varu gan paklačoties, gan šampīti iedzert kopā. Bet es nemaz negribētu tādas baigi čomiskās attiecības un stāstīt mammai par vīriešiem, seksu, utt. Tam man ir draudzenes. Mamma ir mamma! :)
superkriksi - tas ir normāli! Mana mamma arī zvana katru dienu un prasa kā iet. Besī reizēm konkrēti! Bet nu manai mammai ir pāri pa 50, bet ome viņai arī mēdz zvanīt un prasīt, ko dara un cikos mamma būs mājās, utt. Tā kā - tādas lietas nemainās ne kad mums ir 15 gadu, ne arī 50 :D :D
nu ja palika vieglāk, tad jau bija tā vērts (l)
un mammai tu vienmēr būsi meita, lai arī cik veca tu būtu, vienīgā starpība ir, kā tava mate spēj samierināties ar to, ka esi izaugusi, ja nespēj to pieņemt tad grūti.
Manai arī vienmēr visu vajag zināt. Ko uzskatu par vajadzīgu pastāstu, bet personīgas lietas paturu pie sevis. Reizēm gan tā "rokas turēšana uz pulsa" kaitina. Ir mums bijuši kašķi par to kāpēc viņai kaut kas nav pastāstīts utt.
Superkriksi, tā jau laikam daudzām mammām ir. Es viņu mēģinu atradināt no tā :-D Bet atbildot uz jautājumu - man ar mammu ir mātes, meitas attiecības. Neesam kā draudzenes un es pat neredzu sev vajadzību, lai tā būtu. Priekš tam man ir mīļotais puisis, ar kuru es varu izrunāt visu. Mamma man ir vislabākā, taču mums šāda veida attiecības ir jau kopš bērnības un es nesūdzos. Savukārt, mammai ar manu vecāko māsu ir vairāk kā draudzeņu nevis mātes, meitas attiecības. Es kaut kā neļaujos pārkāpt to robežu. :-D :-)
Bērnībā mani visas draudzenes apskauda, ka man ir tik superīga mamma un viņa tiešām bija (ir) vairāk kā draudzene :) Visur kopā braukājam, protams, ne jau uz disenēm, tur gan kopā negājām :-P Lai gan ir tā, ka par ļoti tādām personiskām lietām man viņai ir mazliet neērti teikt, tās tomēr labāk pārrunāju ar draudzenēm un vēl man neptīk, ka viņai šad tad patīk iebāst degunu manās lietās un pasargdievs vēl sākt kārtot manas mantas, bet kopumā man ir kolosāla mamma, nevaru sūdzēties (l)
Man ir forša mamma :-) Uztraucas tāpat, bet pārlieku nemēģina kontrolēt. Ja vajag, varam runāt arī par personīgām tēmām, taču parasti iztiekam bez tām :-D
man tādas foršas attiecības :) neteiktu, ka stāstu visu, bet tādas basic lietas mamma zina. viņai patīk man viskko pirkt un dāvināt :D, tāpat varam vakarā šampīti iedzert, aizbraukt kopā šoppingā u.tml.
Es mammai mierīgu varu pateikt, jebko , protams, savu seksuālo dzivi jau nepārstāstu :-D
Bet mēs esam kā draudzenes,varu pasūdzēties, pastāstīt pa trakām ballītēm, vai pajautāt padomu . žēl tik ka dēļ savas agrākās sturgalvības neesmu paklausījusi daudziem viņas padomiem :-D bet no kļūdām mācās un tā aug pieredze :-)
Man ar mammu attiecības ir diezgan pasliktinājušās, varbūt tādēļ ka joprojām dzīvojam zem viena jumta un mūs abas tas sāk morāli un fiziski besīt. Bet īstenībā jau kopš bērnības viņa nebija tas cilvēks, ar kuru bija viegli runāt. Nē, nu runāties jau runājamies, bet viss, ko es pasaku, tiek pagriezts pret mani un tad nākošaja dienā viņa atminas visu, ko esmu teikusi un pārvērš to par negatīvo! Karoče gribu tikt prom pēc iespējas ātrāk un labākajā gadījumā vēlētos viņu satikt 1 x nedēļā... :) Bet šaubos ka mūsu attiecības uzlabotos, jo viņai ir atšķirīgs skatījums uz dzīvi nekā man! :)
117
