pateica draudzene, bija arī pierādījumi jpg formātā :D
2 stundas sēdējām parkā uz soliņa, runājām, pirmo reizi mūžā redzēju vīrieti tā raudam.. šis viss satrieca lupatās manu uzskatu par to, ka krāpšanu nekad nepiedotu, jo piedevu. man riebjas drāmu buršanas, ietiepīga iespītēšanās utt., tpc vienojāmies, ka mēģināsim dzīvo tālāk, kā iepriekš, bet, ja es jutīšu, ka nespēju, tad to pateikšu. beigās jau laikam pat es apzinājos, ka tas bija kaut kāds alko afekta stāvoklis, bet nu tāpat.. šobrīd viss ok, aizmirst jau neaizmiršīšu, šad tad uzpeld, bet nenožēloju :)