Es iepazinos ar vienu virieti darbā.
Tāds jauks, no sākuma tikai tur parunājāmies, un ta sasmaidījāmies, beigās jau katru dienu joki pa gaisu, puses dienu darbā tik vazājās man garām, pajautāja manu nr.
Nu nav problēmu iedevu , likās tāds jauks cilvēks.
Tā nu sazvanījāsmie,devos darbā bezalgas atvaļinājumā, sarunājām pirmo randiņu.
Un še ku reku, tioeši tajā diena kad sarunājām , runamjos ar vienu paziņu un šis cilvēks paska ka viņam sieva.
Es protams neticēju , jo gredzena nebija, kad šis vakara zvanīja, pajautāju kā tur ir, un še ku reku taisniba, tasinojās, ka varot paskaidrot , ka es nezinot viņa situāciju utt..
Nu mn bija tādas dusmas , ka izlamāju visos vārdos , kādus zināju un pateicu , ja kaut reizi pazvanīs pakāršu aiz debess zvaniem...
Tagad pirms nedēļas atgriezos darba, šis šokā un nāk klāt apsveicināties, protams, atsveicinājos , bet sarunā pat neielaižos...
Tiešām patika šis cilvēks un tik jauks kontakts 2 mēnešu laikā izveidojās un tādas kā simpātijas, bet es nespēju pat ko tādu iedomāties..
Es Tevi nenosodu, bet pati tiku piekrapta, un ja jau tik slikta situācija vīrietim dzīvē , tad lai šķiras, nevis atvainojos par izteicienu drāžas apkārt.
kas zin cik viņam tādas.
Ta sieviete vrb atdod sevi visu viņam, bet ko šis. Nu man tāda attieksme.