Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Bubulis- darba intervijas.

 
Reitings 86
Reģ: 29.01.2009

Sveikas! Kā Jums parasti paiet darba intervijas, spējat saglabāt mieru un pašpārliecinātību, vai tomēr drebat kā apšu lapas?

Es laikam sevi pieskaitu otrajai kategorijai, diemžēl, pat nesaprotu, par ko tā uztraucos, ir pat bijuši gadījumi, kad esmu ļoti uztraukusies darba intervijā, kad eju intereses pēc, nemaz nevēloties iegūt to darbu. Tad, protams, visādas neveiklas situācijas, kad liek runāt angliski vai krieviski, nosaukt savas labās un sliktās īpašības,kāpēc tieši es esmu vislabākais kandidāts, un pajautā tieši tajā brīdī, kad aiz uztraukuma nespēju atcerēties pat savu uzvārdu :-D

Kā ir ar Jums, meitenes? Ir bijušas neveiklas situācijas darba intervijas laikā? Ko darīt, lai darba devējs aiz tā lielā uztraukuma spētu saskatīt potenciālu un labu darbinieku? Padalieties lūdzu pieredzē, jo man nākamnedēļ ir darba intervija ofisa darbinieka vakancei, pēdējā intervija bija vairāk kā pirms pusgada, atceroties to milzīgo uztraukumu, dūša saskrien papēžos. :%27-(

P.S. Internetā īsti neatradu šā gada datus, varbūt kāda zin, kādas pašlaik ir aptuvenās algas ofisa darbiniekam, kura pienākumos ietilpst atbildēšana uz telefona zvaniem un lietvedības kārtošana? Uzņēmums ir salīdzinoši mazs, nodarbojas ar juridiskajiem pakalpojumiem.

23.09.2011 13:36 |
 
Reitings 3022
Reģ: 29.01.2009
Uz darba intervijām esmu bijusi tikai 3 reizes :D Kad meklēju Rīgā darbu pirms 5 gadiem. Trešajā vietā mani paņēma.

Nekāda uztraukuma nebija, un es nedrebēju :D
23.09.2011 13:40 |
 
Reitings 1013
Reģ: 27.07.2011
man nav uztraukuma, saglabāju vēsu prātu :) saprotu, ka otrā pusē ir tāds pats cilvēks kā es.
23.09.2011 13:44 |
 
Reitings 86
Reģ: 29.01.2009
Drebēt gluži nedrebu, bet ļoti nepatīkami, kad uztraukuma dēļ nespēju koncentrēt domas un pārliecinoši atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, nav tā, ka man tas darbs būtu dzīvības un nāves jautājums, kad uztraucos, ka neēdīšu nedēļu, ja nedabūšu to darbu, tāpēc arī pilnīgi nesaprotams liekas šis te uztraukums nevietā :-/
Vēl ir tāda lieta, ka man jau pāris gadus ir veģetatīvā distonija, kad bieži vien pārāk saasināti uztveru lietas, ir kaut kādas neapzinātas bailes, bet kā ar to cīnīties? Negribas padoties, bet atrast labu darbu, jo zinu, ka būšu labs darbinieks, bet tas lielākais šķērslis ir darba intervija, kad nespēju to parādīt topošajam darba devējam.
23.09.2011 13:49 |
 
Reitings 86
Reģ: 29.01.2009
Kur to vēso prātu var dabūt? :-D
23.09.2011 13:50 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Nezinu, ka cīnīties ar pārmērīgu uztraukumu, jo tas man nepiemīt, bet viens ieteikums - intervijā būs pēc iespējas dabiskākai. Pasmaidīt, nedaudz pajokot nevis sēdēt kā slotas kātu norijušai. Tieši šīs īpašības ir nošarmējušās vairākus manus darba devējus - gan privātajā sektorā, gan nopietnās valsts iestādēs.
23.09.2011 14:05 |
 
Reitings 86
Reģ: 29.01.2009
Protams, daudz ērtāk un brīvāk jūtos, ja pretī sēž smaidīgs un jauks cilvēks, bet ir bijuši gadījumi, kad pretī atrodas bezemociju cilvēki, no kuriem tad laikam arī zemapziņā baidos un jūtos neērti viņu klātbūtnē, vienīgā doma tad ir, gribu ātrāk tikt no intervijas prom, nevis dabūt to darbu :-D
23.09.2011 14:13 |
 
Reitings 796
Reģ: 29.01.2009
Nu ar to pajokošanu gan ļoti jāuzmanās. Tā var darīt tikai tad, ja uz tādu rīcību ir pamudinājusi intervētāja attieksme. Un vienmēr ir jāatcerās, ka kas vienam joks, otram var likties kas aizvainojošs.
23.09.2011 14:40 |
 
10 gadi
Reitings 6257
Reģ: 01.04.2009
Dzīvē esmu bijusi tikai uz vienu oficiālu darba interviju, pirms tam bija darbiņi, kas iegūti caur paziņām :D Bet nu tajā vienīgajā man paveicās, lai arī biju nenormāli nobijusies. Mani atbruņoja intervētājas attieksme, tāda mazliet ar humuru, tāda sadzīviska, pajautāja arī dažas gluži vienkāršas lietas, kādi ir mani hobiji, vai man ir lauki utt.
23.09.2011 14:50 |
 
10 gadi
Reitings 6257
Reģ: 01.04.2009
Ar to gribēju teikt, ka tiešām liela nozīme ir tam cilvēkam, kas Tev būs otrā pusē, bet nevajag arī gatavoties uz to sliktāko:)Visi esam tikai cilvēki, iedomājies, ka Tavs intervētājs (a) arī kādreiz bija zaļš gurķis, kas trīcēja, runājot ar svarīgiem cilvēkiem;)
23.09.2011 14:53 |
 
Reitings 2279
Reģ: 29.01.2009
Darba interviju ir bijis daudz un dažādas. Tiesa gan, no visām tikai par vienu varu teikt - tā bija šausmīgākā intervija manā mūžā, jo visi jautājumi bija provakatoriski, uz kuriem darba devēja pārstāvji (šajā intervijā to bija 5 gab.) gribēja dzirdēt konkrētas atbildes.. Kad toreiz intervija beidzās, es savējam teicu - tik traki man nav nekad gājis un laikam trakāk vairs nevar iet. Tomēr nākošajā dienā no pazīstama cilvēka, kas strādāja šajā kompānijā uzzināju, ka vadība ir bijusi stāvā sajūsmā par mani un teikuši, ka tik laba intervija viņiem vēl nav bijusi! :D
Tā, ka ne vienmēr tas, kas mums liekas slikti, liksies traki arī potenciālajam darba devējam! :) Galvenais esi tā, kas Tu esi un netēlo no sevis to, kas Tu neesi! ;)
23.09.2011 14:57 |
 
Reitings 86
Reģ: 29.01.2009
Paldies, ka padalāties pieredzē, jūtos drošāk :-)
Man ir bijušas diezgan daudz darba interviju, jo katru gadu skolas un studiju starplaikos strādāju, esmu arī pieņemta darbā pēc, manuprāt, drausmīgākās darba intervijas manā mūžā :-D
Bet tagad pretendēju uz nedaudz nopietnāku amatu, jo ceru beidzot iegūt patstāvīgu un labu darba vietu, tāpēc arī māc bažas, bet, protams, iešu un mēģināšu, par to nav runa, tik gribētos, lai tas viss nenākas tik grūti, bet laikam jau katram ir savs klupšanas akmens. :-)
23.09.2011 15:12 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!