Nekā īpaši nevar, citi jau no dabas ir droši, citi nē. Es arī piederu pie nedrošajām, neesmu pašapzinīga...Pirms bak.darba aizstāvēšanas dzēru nervu zāles, pirms darba intervijas arī:D Tas, protams, nav risinājums, ja bieži gadās svarīgas uzstāšanās utt. Varbūt ar laiku var pierast, ja bieži uzstājas.
Nu. Man ir tā, ka esmu diega bikse un vispār nepatīk situācijas, kā darba intervijas, darbu aizstāvēšana u.t.t. Esmu vienkārši trakoti kautrīga. Pirms eksāmeniem bija tā, ka aiz uztraukuma biju vienkārši tuvu ģībonim. Bet. Kad pienāk tas brīdis, es kaut kā tieku galā ar visu pārleicinoši, respektīvi radu tikai tādu iespaidu, kaut gan iekšā viss trīc. Kā ar to tikt galā- nav ne jausmas. :-D
Un dīvainākais ir tas, ka cilvēki, kuri mani nepazīst, domā, ka esmu šausmīgi pašpārliecināta. Kaut gan patiesībā, tuvākie zin, ka esmu viens no kautrīgākajiem cilvēkiem ever, man ir grūti iepazīties ar jauniem cilvēkiem un tā. Bet nu. Tas ir tas, ko es mēģinu sevī izskaust. Nepatīk tā nedrošība.
Katte-noteikti piekritu!Tad jau labak kadu malcinu konjaku!Zales var nomierinat ta,ka runatajs var palikt pavisam "bez dzivibas".Es ari piedereju pie tiem kautrigajiem cilvekiem vecos laikos-vienmer domaju ,ka bus ,ka ne utt!Tagad esmu palikusi pilnigi preteja.Laikam tomer iespaidoja tas "smadzenu skalosanas trennins"!Tas tiesam bija specigs :-) !Es vel tagad atceros,ka bija jaruna kadu 300cilveku prieksa... :-O
Man nav problēmu iepazīties ar svešiem cilvēkiem, nēesmu tādā ziņā kautrīga, īstenībā varētu pat piebremzēt, jo dažreiz pārāk komunikabla :-D bet uzstāties publikas priekšā ir pavisam cita lieta, tad es trīcu, aizmirstu, kas jārunā, dažreiz nosarkstu, ja kāds sāk smieties :-D bet nav tik traki īstenība, jo citiem šķiet, ka esmu baigi pašpārliecinātā, visu varu u.t.t. :-D
p.s. es vienreiz iedzēru, lai justos drošāk, un labi, ka tā izdarīju, ritīgi noveicās man. Tā bija runāšanas daļa angļu valodas eksāmenā skolu beidzot :-D
Es atceros ,ka izgaju to daudzo cilveku prieksa un centos uz viniem neskatitiessakuma...Atceros ,ka beigas visi aplaudeja un teica,lai pastastu vel kadu interesantu gadijumu no dzives... :-DEs centos vadities pec domas ,ka man vienalga ,ko domas velak,ko runas,kada bus kritika...tapat sos cilvekus nekad dzive vairs neredzesu!Tas palidzeja! :-)
Man trīc rokas vienmēr, kad uzstājos auditorijas priekšā, pat esmu gājusi ar pārliecību, bet kā muti vaļā veru, tā viss - balss nodevīgi dreb, rokas arī.
Aizvakarnakt pirms pirmās skolas dienas tā sadomājos, ka pusi nakts pavadīju caurā miegā, pirmo reizi guļot dzirdēju, kā sirds pukst tik skaļi... Centos elpot, nedomāt, bet nekādi nesanāca :D
312
