Man bij tapat kā Virago!
Sākotnēji jauki pavadījām laiku kā vnk draugi, tad lēnām - lēnām vnk draudzība pārvērtās par flirtu... Pāris reizes pabučojās, un tad es sapratu, ka man nepatīk ar viņu un tā. Taču beigu beigās - esam kopā, un teikšu - esmu pārsteigta, jo kā jau minēju nepatika skūpstīties, tagad man liekas, ka tas ir vnk dievīgi. Esmu kopā, jo mīlu šo cilvēku, mēs lieliski saprotamies, spējam papildināt viens otru, pielāgoties, atbalstīt, lutināt...vislabākais ir, ja drūmā laikā (rudenī) blakus ir kāds kas tevi vnk bez liekiem vārdiem ņem un samīļo, sasilda plaukstas (l)