jā, man ir attāluma attiecības.
bet tas man parasti nav šķērslis, mans draugs tik un tā ir labākais.
tikai nesaprotu, kas vakar ar mani notika. biju klubā samērā iedzērusi, draugi mani pameta vienu pašu, neatbildēja uz īsziņām. viens samērā jauks puisis sāka dejot ar mani un man jau nebija īsti, kur likties. jau pašā sākumā teicu, ka man ir puisis, bet viņš tik un tā pamanījās mani vienā brīdī nobučot. nekas jau nenotika, jo es atrāvos, bet tik un tā šodien jūtos vienkārši briesmīgi. lai gan vakar, protams, saņemt uzmanību šķita ļoti jauki.
un tomēr, vakar visu laiku domāju, kaut tā svešā puiša vietā būtu mans mīļais puisis.
un tomēr, šodien nākas daudz pārdomāt:
kas man bija uznācis un kāpēc? tā nu nekad man nebija gadījies, un es nezinu, cik nopietni man to uztvert.
vai varbūt mana mīlestība nav pietiekami stipra...? vai arī man pārāk daudz vajadzīga citu puišu uzmanība? :-/
pēc tā, kas notika, nē, nepiekrāpu savu draugu. BET man šķiet, esmu piekrāpusi savas vērtības un ideālus, sevi.
nezinu, kā man justies. vienu gan esmu sapratusi: mācīšos no notikušā un nekad nepieļaušu, ka lietas aiziet tik tālu, jo zinu, cik slikti jūtos pat šādā situācijā.
59
