vai nepārsteidzos?

125

Reģ: 11.08.2011

Bieži aizdomājos par savām pēdējām attiecībām,puisi,ar kuru biju kopā!

Protams,izlietu ūdeni jau nesasmelsi,bet ik pa laiciņam aizdomājos,vai es ar attiecību pārtraukšanu nepārsteidzos?!

Bija tā,ka pēdējā laikā nemaz īsti nesanāca satikties,sazinājāmies arī diezgan reti - caur sms tikai vai skypu,kā jau moderni cilvēki :-D Tas vilkās vairāku mēnešu garumā,līdz man tas viss apnika,sapratu,ka viss jau aiziet galīgā gruntī un es vairs to nespēju izturēt,no puiša arī nekādu iniciatīvu uz kaut ko labāku nejutu,tad pieliku attiecībām punktu (aci pret aci nesatikāmies,bet es viņam uzrakstīju vēstuli,lai mani vairs neuzmeklē un tādā garā!).Nepatika arī tas,ka uzzināju no viņa,ka viņš savai vienai draudzenei, ar kuru uztur kontaktus, ir stāstījis par mūsu attiecībām..lai gan,pēc bildēm sazīmēju,ka tik tā nav viņa Ex!

Retās sazināšanās dēļ un tādas attieksmes dēļ,es vnk visu pārtraucu!Bet šad tad aizdomājos,vai es ar to visu nepārsteidzos?Vai varbūt vajadzēja pagaidīt viņa tālāko izturēšanos?

Kā jūs būtu rīkojušās?Arī būtu pašas attiecības pārtraukušas vai tomēr ļautu,lai viss rit un nokārtojās no puiša puses?

Tagad par viņu vispār neko nezinu - ne kur dzīvo, ne kur strādā, ir LV vai jau ārzemēs,pilnīgi neko!Jā,ir vēlme viņu uzmeklēt,kaut ko uzzināt,bet saprotu,ka nevajag,jo ticu,ka viņš sirdī pret mani tagad droši vien jūt smagumu,skarbumu!

17.09.2011 01:13 |

paulinna

1441

Reģ: 09.04.2011

tu pati rakstīji - vairākus mēnešus tas ilga. cik tad tev ilgi ir tas jāpacieš, lai neskaitītos, ka esi pārsteigusies? gadus? tak,nē, liecies mierā ;) vairāki mēneši pagāja un nekas nemainījās, kas tev liek domāt, ka pēctam kas mainītos, ja tu gaidītu vēl kādu mēnesi? kamēr neko sejā nesaki, tikmēr nekas nemainās.
nedomāju, ka esi pārsteigusies.
// ja man kkas nepatiktu, pati pārtrauktu un mēnešus nemaz negaidītu ar dumju cerību, ka viendien šis kko sāks darīt savādāk :D no zila gaisa tas arī nenotiktu tā :)

17.09.2011 01:24 |

dannii

217

Reģ: 28.04.2009

Es ari domaju, ka neparsteidzies. Ta gaididama ari vari savas vecumdienas sagaidit, bet tad jau kaut ko darit ir par velu. Galvu augsha un gan jau satiksi, kadu, kas tev liks par to aizmirst. ;-)

17.09.2011 01:30 |

aciite

388

Reģ: 29.01.2009

Piekritīšu iepriekšējām meitenēm. Man arī neliekas, ka Tu būtu pārsteigusies. Viss notika tā, kā tam jānotiek. Un būtu stulbi Tev mocīties tālāk, jo diezvai kaut kas mainītos, ja jau iepriekš nekas nemainījās.
Domā vairāk par nākotni! ;-)

17.09.2011 03:29 |

Santana Gore

Reģ: 14.09.2011

Man bija tā (kkur jau laikam komentāros rakstīju) - biju (jau varu teikt, ka biju) ar puisi kopā, it kā viss labi, tikai bieži, kad pieglaužos klāt, izrādu kkādu mīļumu, atstumj mani. Pēdējo reizi, kad mani atstūma, tas vnk bija pretīgi, jo viss, ko es gribēju, bija iečukstēt austiņš, ka gribu viņu, ka esmu uzbudināta (zināju, ka viņš slims, tpt nekas nenotiks), bet viņš vienkārši uzbrauca man virsū. Sadusmojos. No tā vakara viņam no manis nekādas uzmanības. Jūtas arī kkur sāka izzust, bet pati nevarēju saņemties pamest. Šo 5dien viņš laikam nespēja izturēt, ka neskraidu viņam pakaļ, ka vairs nepatīk visu laiku mīļoties utt, ka klubā tāpat varu labi pavadīt laiku, kgan viņš ir tur pat, un esam sastrīdējušies, un tad vēl tas, ka uzpīpēju. Galu galā pats mani pameta šo 5dien. (būtībā, pēc viņa sms nevarēja saprast, ka tiešām esam izšķīrušies, tpc varu teikt, ka uzzināju par šķiršanos, jo pamainīja feicbukā statusu :-D )
Lūk, kā sanāca, ka gribēju pamest, bet nesaņēmos, un, kad pats pameta, nepārdzīvoju. Domāju, ka šoreiz viņš ir tas, kas ļoti pārdzīvo, bet man jau vienalga. :-)
Nepārsteidzies. Tu tik pat labi varēji turpināt sev iestāstīt, ka vajag vēl pagaidīt, varbūt kkas mainīsies. Bet cik ilgi?

18.09.2011 15:52 |