Bieži aizdomājos par savām pēdējām attiecībām,puisi,ar kuru biju kopā!
Protams,izlietu ūdeni jau nesasmelsi,bet ik pa laiciņam aizdomājos,vai es ar attiecību pārtraukšanu nepārsteidzos?!
Bija tā,ka pēdējā laikā nemaz īsti nesanāca satikties,sazinājāmies arī diezgan reti - caur sms tikai vai skypu,kā jau moderni cilvēki :-D Tas vilkās vairāku mēnešu garumā,līdz man tas viss apnika,sapratu,ka viss jau aiziet galīgā gruntī un es vairs to nespēju izturēt,no puiša arī nekādu iniciatīvu uz kaut ko labāku nejutu,tad pieliku attiecībām punktu (aci pret aci nesatikāmies,bet es viņam uzrakstīju vēstuli,lai mani vairs neuzmeklē un tādā garā!).Nepatika arī tas,ka uzzināju no viņa,ka viņš savai vienai draudzenei, ar kuru uztur kontaktus, ir stāstījis par mūsu attiecībām..lai gan,pēc bildēm sazīmēju,ka tik tā nav viņa Ex!
Retās sazināšanās dēļ un tādas attieksmes dēļ,es vnk visu pārtraucu!Bet šad tad aizdomājos,vai es ar to visu nepārsteidzos?Vai varbūt vajadzēja pagaidīt viņa tālāko izturēšanos?
Kā jūs būtu rīkojušās?Arī būtu pašas attiecības pārtraukušas vai tomēr ļautu,lai viss rit un nokārtojās no puiša puses?
Tagad par viņu vispār neko nezinu - ne kur dzīvo, ne kur strādā, ir LV vai jau ārzemēs,pilnīgi neko!Jā,ir vēlme viņu uzmeklēt,kaut ko uzzināt,bet saprotu,ka nevajag,jo ticu,ka viņš sirdī pret mani tagad droši vien jūt smagumu,skarbumu!
125
