Sveikas šajā skaistajā, rudenīgajā dienā :-)
Tāda interesanta situācija - ar draugu neesam izšķīrušies pavisam, bet mazliet turpinam tikties. Tā teikt - dodam gan gan sev, gan viens otram laiku pārdomām un otro iespēju. Iemesls - vienam ir spēcīgākas jūtas pret otru. Šķirties tā īsti negribas ne vienam, ne otram. Es saskatu kopīgu nākotni, draugs nav tik pārliecināts (bet prom nelaiž).
Tad nu ir iestājies gan sirdī, gan dzīvē tāds tukšums. It kā arī agrāk ir bijuši posmi, kad esmu viena un ļoti labi esmu ar šo vientulību tikusi galā, bet šobrīd ir citādi...Dažbrīd pat nezinu, ko ar sevi iesākt.
Tām, kas ir gājušas cauri kam līdzīgam -varbūt variet padalīties, kā tikāt galā ar šo tukšuma sajūtu? (t)