Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Cūcība

 
Reitings 253
Reģ: 29.01.2009

Nezinu kā tikt galā ar vienu savu rakstura īpašību, kura mani tracina ārā. Lieta tāda, ka brīžos kad sastrīdos ar draugu uzreiz sāku kravāt mantas, likt visu pa somām. Reizēm strīdi nemaz nav tik nopietni, lai to darītu. Dažas dienas atpakaļ, kaut arī esmu 8tajā mēnesi, saliku savu lielo čemodānu un taisījos braukt pie vecākiem(pagaidām dzīvoju pie drauga vecākiem). Kad tā lielā dusma pāriet, pati saprotu, cik tas viss ir bērnišķīgi no manas puses + vēl tās briesmu lietas, ko sarunāju savam mīļumam. Baidos no tā, ka var pienākt diena, kad draugam tas vnk apniks, un viņš man ļaus aiziet. Līdz šim nekad nav ļāvis, slēpis manu maku un pasi, burtiski izbārstījis manas mantas pa visu dzīvokli. Es tiešām mīlu savu draugu un nevēlos vairs viņam darīt tā pāri. Ko darīt? Varbūt kādai ir bijis līdzīgi? :-D

13.09.2011 22:22 |
 
Reitings 253
Reģ: 29.01.2009
:-)
13.09.2011 22:22 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Nu ko lai muļķei padara, es vīra vietā arī vienreiz izliktu, un otro reizi tu stipri apdomātos rīkot tādu izrādi! :-D
13.09.2011 22:24 |
 
Reitings 253
Reģ: 29.01.2009
Apbrīnoju viņa pacietību mani izturēt. :-D tas jau laikam tikai liecina par to, ka viņš mani patiešām mīl.. :-D (l)
13.09.2011 22:26 |
 
Reitings 1055
Reģ: 10.04.2010
Tāda spontāna emocionalitāte jau bija arī pirms gaidīji mazo?Iespējams, ka pie Tavas lielās emocionalitātes ir vainojams tas, ka drīz būsi mamma. :-) Saņemies! Tev ir ko zaudēt, ja neturēsi sevi rokās. Izklausās, ka Tev ir ļoti labs draugs. Veiksmi!
13.09.2011 22:27 |
 
Reitings 253
Reģ: 29.01.2009
Diemžēl tā ir bijis arī pirms mazā. (s)
Draugs man ir super duper, bet tagad vnk ir kauns pašai par sevi. :D
13.09.2011 22:30 |
 
Reitings 4718
Reģ: 29.01.2009
man arī dažkārt ir kauns par sevi, mantas jau nekrāmeju, bet dažkārt pasaku pa daudz.. bet draugs ļoti labi jūt, kad es runāju nopietni un kad tikai ar lielām dusmām un muļķībām. Viņš brīžiem vienkārši neņem mani galvā un tik pasmejas par mani :-D
13.09.2011 22:35 |
 
Reitings 243
Reģ: 29.01.2009
Ieliec koferī lapiņu ar "Vai tiešām tu to vēlies?!" :-D
13.09.2011 22:37 |
 
Reitings 5115
Reģ: 03.06.2011
Bet, piemēram, tagad, kad Tev dusmas pārgājušas un savu kļūdu aptver, Tu viņam vismaz atvainojies un pasaki, ka biji muļķe?

Es vienkārši domāju, cik ilgi vīrietis var izturēt izrādi mājās - mantas slēpt, izmētāt. (t)
13.09.2011 22:38 |
 
Reitings 5115
Reģ: 03.06.2011
Protams, ka mīl, bet esi gatava, ka vienreiz viņš Tevi neturēs. Un ne jau tāpēc, ka gribētu šķirties, bet gan tāpēc, lai uz pāris dienām aizej, apdomājies, un tad gan jau pati prasīsies atpakaļ un jau ar vairāk saprātu.
13.09.2011 22:40 |
 
Reitings 836
Reģ: 27.10.2009
+ Agnesei
13.09.2011 22:41 |
 
Reitings 253
Reģ: 29.01.2009
Stulbākais ir tas, ka tajos dusmu brīžos es esmu 100% par to, ko daru un saku. Tikai vēlāk saprotu savu kļūdu. Esmu mēģinājusi pat līdz 10 skaitīt, elpot pēc iespējas mierīgāk, klausīties relaksējošu mūziku, ko tādiem brīžiem glabāju telefonā. Bet tomēr ir kkas, kas neļauj tajā brīdi man apstāties. Nezinu, bus jāpamēģina kādi fiziskie vingrinājumi, piem, iziet paskriet. Varbūt tas palīdzēs.. Negribu visu sabojāt savas muļķības dēļ. :-)
13.09.2011 22:41 |
 
Reitings 253
Reģ: 29.01.2009
Jā, es atvainojos. No visas sirds atvainojos, bet viņš tikai pasmaida un apskauj mani. Tas man liek justies vēl sūdīgāk. :-D
13.09.2011 22:43 |
 
Reitings 253
Reģ: 29.01.2009
Agnese - būs jāpamēģina. :D
13.09.2011 22:43 |
 
Reitings 243
Reģ: 29.01.2009
Vēlvien ideja- neturi koferi vispār mājās. :-D
13.09.2011 23:07 |
 
Reitings 987
Reģ: 18.04.2010
Man tas liekas piemiiliigi :D
13.09.2011 23:18 |
 
Reitings 1660
Reģ: 27.10.2010
Nu, diez vai ja tu esi 8tajā mēnesī, tu iziesi paskriet. :-D Vienkārši tajā brīdī iekšēji (pati pie sevis) nomierinies, iemācies to izdarīt. Vajag savaldīties un nekrāmēt tās mantas. :-)
13.09.2011 23:22 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Ja tagad esi tik histēriska- šausmas!- ko tu darīsi, ka tev bērns pāris stundas brēks bez jebkāda iemesla? Pakosi čemodānā bērnu un stumsi kāpņu telpā?
Kaut vai bērna dēļ sāc apmeklēt psihologu, lai iemāca tikt galā ar emocijām.
13.09.2011 23:28 |
 
Reitings 107
Reģ: 16.12.2010
1. visām pacietībām, pat ļoti mierīga cilvēka, ir robežas. un pēc tam izlietais vairs nav sasmeļams,...
2. + teikai spolītei!
tad, kad būs bērns,tas mainīs dzīvi! es nesaku, ka visiem maina un sākas kašķi, bet,spriežot pēc tava apraksta, tavam draugam visa jautrība vēl priekšā,- bērns prasa ļoti daudz miera,pacietības, elastības,savaldības, un, ja tu būsi uzvilkta, kontaktējoties arbērnu, vai vēloties, lai viņš'"apklust",bērns kļūs vēl niķīgāks.
jā, tev tiešām derētu joga, meditācija, psihologs! :-)
13.09.2011 23:54 |
 
Reitings 253
Reģ: 29.01.2009
Nevarētu teikt, ka tas notiek tik bieži, ka būtu jāiet pie psihologa, varbūt reizi pusgada laikā, bet tas vienalga notiek. :-/ Būs jāmācās cīnīties ar savām dusmām. Ikdienā esmu ļoti mierīgas dabas, reti dusmojos vai apvainojos. Taču šad tad širmis aizverās. :-D Pieļauju iespēju, ka iemesls drīzāk ir tam, ka ikdienā neizrunājos ar draugu, ja man kas nepatīk, paturu to pie sevis un pietiek notikt, kam lielākam, lai viss kā lavīna nāktu ārā. Pati sev bieži atgādinu, ka man jārunā ar viņu, jo manā galvā viņš ielīst nevar. Nezinu, ka lai ar to cīnos. (s)
14.09.2011 00:29 |
 
Reitings 1906
Reģ: 05.04.2009
nu, kad man draugs katrā strīdā teica, ka šķiras, man tas tiešām piegriezās un vienā no tādām reizēm arī šķīrāmies (jo es vairs negribēju salabt), bet pēc tam sagājām atkal kopā un tā bija mācība viņam.
14.09.2011 03:05 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits