pašai nav bijušas, bet manai draudzenei, ar kuru mācījos vienā klasē, gan bija. Vismaz man tās bija šausmas. Ik reizi, kad viņi sastrīdējās, man bija jāklausās, cik liels idiots ir mans klasesbiedrs, ko viņš dara un ko nedara. Kad viņi bija kopā, man bija jāklausās detaļas, ko īsti nevēlējos dzirdēt, jo viņš bija mans klasesbiedrs. Teikt, ka to visu dzirdēt nevēlos, jēgas nebija, jo.. nu jā...
Njā, viņa katru rītu zvanīja un jautāja vai viņš nav aizgulējies, lai nemaz nedomā bastot, izturējās kā mamma utt. Tāpat ne viens, ne otrs nevarēja brīvi sarunāties ar klasesbiedriem, vismaz sākumā, jo tad bija lielās greizsirdības scēnas un kašķi :D
Ajjj, es te varētu stāstīt gari un plaši, man tā ir bērnības (vidusskolas) trauma :D