hhhmmm

saldus sapnīšus tām, kas pošas uz gultiņu |-)
un visām pārējām- jauku vakaru un jauno nedēļu. :)

ui zinu, kā tu jūties, jo esmu tādā pašā situācijā, kur nezinu ko īsti gribu, ar darbu strādājot tā pat ir, kādu brīdi patīk, bet jau nākamajā tu to ciest nevari, bet nevari arī aiziet nevari... ehh, par skolu man tā bija tehnikuma laikos, kad gribēju aiziet, vēl joprojām nezinu, ko gribu, šķiet, ka gribu darbu,, kas nav saistīts ar cilvēkiem, kur mierīgi izdari savu darbu. A skola zinu, kad gribu kļūt par fotogrāfu, bet tos nenovērtē dēļ saceptajiem "fotogrāfiem" :)

vakar kkāds ignors uz mani mests. :D vrb šovakar būs kāds viedoklēns? |-)

Es arī saskāros ar šo problēmu - ka nezināju, ko vēlos (daļēji vēl tagad nezinu). Biju iesākusi studijas, domāju, ka "tas nav priekš manis", pēc gada paņēmu akadēmisko, bet pēc tam tomēr studijas atsāku, jo, lai arī nav mans lauciņš, viss jaunais, ko iemācos, nāk man tikai par labu, un kāpēc gan nepamācīties tajā brīdī, kamēr vēl neesmu izlēmusi, ko vēlos. Bez tam reizēm tieši liktenis noliek kādā vietā, kas šķietami nav īstā, taču atnes dažādas situācijas, cilvēkus, piemēram, es iepazinu savu ex boyfriendu.
Laiks ies un Tu pamazām sapratīsi, ko Tu vēlies darīt, nav uzreiz jātrāpa uz īstā, var jau darīt tūkstošiem neīsto lietu, kas lēnām pietuvina īstajai un ļauj iepazīt pašai sevi.

Ja es augstskolā būtu zinājusi, ko gribu... Man tad dzīve tikai sākaš. Tagad man ir 28, vīrs un ļoti interesants darbs, kuram ar manu profesiju nav nekāda sakara, bet kura saknes rodamas tieši studiju laikā :)

Dzīve visu saliek savās vietās. Vnk citam ātrāk, citam vēlāk. Es esmu savā vietā, tajā nonācu 23 gadu vecumā.

Vnk izbaudi dzīvi, dari to, kas tev patīk (iespēju robežās, protams), iepazīsties ar cilvēkiem - tās vismaz man bija lietas, kurām pateicoties esmu te un tagad :)

jā, gan jau tas tā arī notiks, ka ar laiku pie manis atnāks tā atskārsme, bet ir grūti gaidīt. :D

Es zinu, ka ir grūti gaidīt :) Man 20 gadu vecumā šķita, ka es nekad nepārgulēšu ar vīrieti :D

Tad, kad es sapratu, ka tas, ko mācos, nekad un nekāda veidā nebūs mans un ka veids, kā to māca, man riebjas, es aizgāju. Bet, ja man būtu tāda situācija, ka mācības šķiet so-so, tad gan paliktu! Īpaši, ja jāmācās vēl tikai kādi 2 gadi.. kas gan tas ir! :) Iedomājies - pabeigsi un būsi jauna un jau ar diplomu. Ja tad sapratīsi, ko vēlies, droši varēsi nogriezties uz citas taciņas. :)
Tā arī ir, ka dzīve piespēlēs. Šobrīd tev ir zināma stabilitāte, izdbaudi to :)
Man arī šobrīd liekas, ka manas sapņus profesijas bija tās, par kurām sapņoju sīka būdama un kuras rakstīju anketās :D Jā, būtu laimīga, ja vēlāk tās domas neuztvertu kā bērnības krāsainu fantāziju, bet gan ietu uz to. Bet kas zin, varbūt izlemšu, ka tas tiešām ir mans, un par spīti visam to arī izdarīšu :-P

nē, mācības noteikti nepametīšu, nav jau tā, ka riebtos, ir jau interesanti, tikai sevī jūtu, ka nav gluži mans lauciņš.
un tieši tā, man vismaz būs diploms, vismaz izglītība. un vrb ar to atradīšu darbiņu, kas ies pie sirds. :)

Neaizmirsti to, ka ja augstskola būtu cilvēks, tai būtu ļoti šaura domāšana! :D Tik daudzi cilvēki strādā ne savā profesijā vai arī tikai daļēji saistītā amatā, bet tas nenozīmē, ka augstskola neko nedeva. Dod un dos! Tas diploms cilvēku neigrožo vienā konkrētā lauciņā, tas ir tikai apstiprinājums, ka zini un ka vari!
Nu, šo visu penteri noteikti pati jau zini, bet nu atkārtošana zināšanu māte :D Galvu augšā :)

nu, jā, paldies par uzmundrinājumu. :)

Piekrītu switched on!!!

Augstskola deva ļoti, ļoti daudz. Zināšanas tajā vienā šaurajā jomā, pasniedzējus, no kuriem varēja māčities ļoti daudz, kursabiedrus, cilvēkus apkārt... Man vismaz tā tiešām bija "ieejas durvis" lielajā dzīvē. tagad man viegli teikt - pacieties, bet tā ir :) Pacieties :)

nestrīdos, bet gan piekrītu. :) augstskola arī man dod daudz gan pieredzes, gan zināšanu līmenī. :)

eh :)
Situācija izklausās līdzīga manējai :)
Man studijas patīk,ir interesanti un šobrīd,kamēr studēju ir arī iespēja strādāt savā nozarē - tā teikt savā lauciņā, un no malas droši vien izskatās, ka viss ir ideāli :)
Bet kaut kur sevī sāku just, ka tas nav man visai dzīvei, man šķiet, ka es labprāt darītu pavisam ko citu. Bet man palicis pēdējais gads maģistros - un tos man pat gribās pabeigt ar sarkano diplomu :)
Pašai savas šī brīža idejas šķiet trakas, bet gan jau tikai ar laiku jāaprod :) pagaidām tās turu pie sevis, skaļi par tām nerunāju..
Lai varbūt vairāk tiktu skaidrībā ar sevi, apsveru variantu apmeklēt astrologu. Tīri intereses pēc :) pagaidām gan tikai par to domāju, bet ja drīzumā parādīsies diskusija - iesakiet labu astrologu Rīgā, tad būšu nobriedusi šim lēmumam :D
kaut gan laiks pats visu saliek savās vietās :)

runājot par astrologiem- biju pie masaļskas, kura man pateica, ka tas, ko tgd mācos, ir pilnīgi 100% priekš manis, viss ir super. bet no tā, ko viņa man pateica par vasaru- pilnīgi nekas nav piepildījies. tā kā sāku apsvērt domu, ka vinja draugos izlasīja kaut kādā veidā, ko es mācos un pateica, kas tas ir mans lauciņš. :D tā kā pie šīs neej. ;)

bet nu man mācība nav, tgd domāju iet pie cita astrologa vai zīlnieces vai numerologa :D

Nezinu kas tā par Masaļsku, bet kā astrologs izlasīja draugos - Tu viņu draugos meklēji? :-/ Tieši tāpēc es domāju, ka jāmeklē caur cilvēkiem.
Un manuprāt, labs astrologs neteiks ka šī nozare ir 100% man. Astrologs jau nosauks vairākas nozares, kuras man ir piemērotas.
kaut gan nekad neesmu bijusi pie astrologa, un nezinu :D tikai no draudzeņu pieredzes cik zinu :)

anita masaļska- draugos viņa bija, jā. bet nu tas tikai variants un vinja jau nenosauca tikai vienu jomu, bet nu diezgan paplašināja to. :) bet vienalga, daudzas lietas nepiepildījās un viņa uzsvēra, ka vinjas teiktais attiecas uz pus gadu no tā brīža un biju pie vinjas janvārī.