Sveikas. Ja,kāda tceras biju pirms pāris dienām ielikusi aprakstu šādu:
Sveikas :-) Esmu viena no meitenēm,kura pirms pāris dienām izšķīrās sāpīgi.. :-(
Dzīvojām 2gadus,bet tad viss sāka jukt un brukt,neuzticība man viņā parādījās. Viņš ir viens no tiem,kas savām meitenēm neatļauj gandrīz neko,bet pats visu var. Kāmēr viņš klubā-sēžu mājās pārdzīvoju,ka tik neko neizdara. Pati mājās-ēst taisu,drēbes mazgāju,māju kārtoju-nu visu,visu. Uzticīga viņam.
Nu tad tgd savācu mantiņas un aizgāju no viņa. Pirmās 2dienas aizgāja mantu kraušanā,kārtošanā. Bet tgd kad viss ir nomierinājies,sāku domāt vai rīkojos pareizi,pietrūkst viņa,bet gribu arī sevi cienīt. Tgd pēc 3dienām viņš sāk raxtīt,ka saprot cik daudz esmu darījusi viņa labā,ka mainīsies. Bet zinu,ka nemainīsies. Bet dziļi sirdi: bet,ja mainās.. :-( Nu bāc-vai pareizi izdarīju. Vai tomēr būt stiprai un cerēt uz ko labāku nākotnē.
Turpinājums pēc pāris dienām:
Nolēmām satikties,izrunāties. Jo es dziļi sirdī cerēju,ka kko tagad ir sapratis,mainījis savus uzskatus,domās. Satikāmies. Es tik saku,kas man nepatīk,ko gribu mainīt,bet viņš tik klausās un kkur arī piekrīt. Sāpīgi bij tas,k ar vilkšanu vilku no viņa vārdus,ko viņš grib. Saka,ka vēlas būt kopā ar mani,kad jautāju: kāpēc? nemācēja neko atbildēt tā pa īstam. Kad viņam teicu,ka satiekamies pāris dienas pēc darba,paskatīsimies kā ies-gan jau atgriezīšos,jo pietrūkst viņa man un es viņam. BET. Tad kad paprasīju lai parāda telefonu,nu tad sākas. Pateikšu kāds rezultāts: viņš mani tik ļooti mīl,ka iepriekšējā dienā pirms mēs satikāmies viņš raxtīja citai un piedāvāja satikties. Es vnk dabūju tās meitenes nr. un visu uzzināju. Rezultāts: esmu nu nenormāli dusmīga un ko tādu negrasos piedod tam kretīnam! (e) (e) Ja pirms dienas cerēju,ka viss mainīsies,tad tgd nē,jo dzīvodama ar viņu kopā esmu daudz ko piedevusi un šis atgadījums bija pēdējais!