Šovakar gribu pafilozofēt par tēmu...
Kad esi attiecībās ar kādu - kāda ir robeža, ko pieļauj attiecībā ar citiem vīriešiem?
Katrai droši vien tā robeža ir cita.
Es sāku aizdomāties, vai man tā robeža nav par vaļīgu (raugoties no citu skatu punkta), jo man pašai tas liekas pilnīgi normāli.
Es esmu šausmīga koķete pēc dabas. Tā teikt ar vīrieti gandrīz neitrāli neprotu sarunāties, kā tikai koķetējot.
Vēl es varu aiziet pusdienās ar vīrieti, kas nav manējais.
Uz klubu padejot.
Piekārtot viņam kreklu (tb pieskarties).
Bet tā dēļ tie vīrieši mani pārprot - domā, ka es gribu ko vairāk. Un, jā, atzīstos, parasti jau es nekladzinu, ka esmu aizņemta :'-(
Un tad nāk lielā vilšanās un sabojātas attiecības ar šiem vīriešiem.
384
