Zinu, ka nedaudz pārspīlēju ar nosaukumu, bet esmu tiešām nesaprašanā.
Lieta tāda, ka man ir jaunāka māsa. Jau kopš agras bērnības neesam pārāk labi sapratušās, tomēr pēdējā laikā viņa ir kļuvusi īpaši neciešama. Nemitīgi kritizē un kaut ko pārmet. Kā izdomāju izmēģināt kādu jaunu recepti, tā no viņas pārmetumi: "Tu neesi nekāda pavāre!" Kā izdomāju kaut ko uzšūt: "Tu neesi nekāda šuvēja!" Nemitīgi atkārto, ka es neko dzīvē nesasniegšu, mans vīrs būs dzērājs, bet viņa pati būšot bagāta un pasmiesies par manu nabadzību. Izklausās jau bērnišķīgi, bet viņai ir 18 gadi. Tā kā būtu jau laiks pieaugt.
Viņa pilnībā nerespektē mani. Tas, kas ir viņas, to aiztikt nevar, kā arī viņas istabā iet bez atļaujas nevar, bet manas mantas bez atļaujas aiztikt drīkst un istabā pie datora var sēdēt līdz vēlai naktij, kaut man no rīta ir agri jāceļas. Viss aiz viņas ir jāvāc, jo pati ar grūtībām kaut ko var izdarīt un tad, ja viņai kaut ko nopērk pat paldies nevar pateikt un saka: "Es tev neliku sev neko pirkt." Bet tad, ja kaut ko nenopērk, tad atkal izskan pārmetumi. Pēc divām nedēļām pārvācos, tomēr katra diena vienā mājā ar viņu ir kā elle un es nezinu kā viņai likt manīt, cik ļoti viņa ar savu rīcību man dara pāri. Ne tikai jādzīvo 24/7 mūžīgā stresā viņas dēļ, bet arī mamma tiek nostādīta pret mani. Es vairs vienkārši nespēju paciest šos mūžīgos strīdus un pārmetumus. Cik tad viens cilvēks ko tādu var izturēt?
Ak, es ar patiesību skaudību nolūkojos uz citu māsu labajām attiecībām, un dažbrīd rodas sajūta, ka man vienīgai tā nav paveicies. :-(
120
