mīl/nemīl

Es būšu strikta un teikšu tā - nemoki otru un laid vaļā,kamēr viss nav pa tālu jau aizgājis,pavisam nopietni :-/

Man bija un ir tieši tāda pati situācija.
To, kurš mani mīl, sāpināju pasakot, ka nekad nekas no manas puses nebūs. Tagad esam paziņas, bet joprojām dzirdu tos 3 vārdus. Šausmīgi, bet puisis ir pietiekami pieaudzis lai saprastu un viņam galvenā ir mana laime. Tāda gan šobrīd nav iespējama, jo, laikam, dots devējam atdodas... Mani nekad nemīlēs tas, kuru mīlu es.

varbūt šis ir tieši tas iemesls kādēļ jums abiem sekss nesanāk. :-/

[ja vien tev nav tāda pati bilde kā nevainīgajai meitenei, kas nesen šeit skaidrojumus meklēja]

Vienā citā diskusijā teici ka jums ar seksu neiet bet VIŅŠ noteikti IR īstais, a te saki ka nemaz viņu nemīli. Un kā vispār tā var rīkoties? Ja nemīli tad palaid vaļā, gan jau nenomirs bez tevis, jo tomēr tā tu tērē viņa laiku, tik pat labi viņš tagat jau sen varēja būt kopā ar meiteni kura mīl arī viņu, bet tu viņu žēlo vai ko?

Esmu dažreiz savā galvā aizdomājusies par to, vai draugs mani nemīl aiz žēluma, jo man ir nelielas veselības problēmas, kas aizliedz stresu, vienreiz ļoti liela strīdā sabļaustoties, sastrīdoties, pasūtot viens otru utt, pēc tam saku raudāt, un uz mirkli pazuda valoda, viņš vnk nereāli pārbijās un teica, ka viss oki, ka esam kopā, ka, lai es nomierinos, nevajag uztraukties utt..

Pēc tās reizes man ik pa laikam, kad uznāk bessis un ir vienatnē laiks sadomāties stulbas domas, šī doma par želumu iezogas, lai gan zinu, ka patiesībā labi apzinos, ka ir muļķīgi ņemt vēra, ko cilvēki sarunā emociju uzplūdā, kā arī labi apzinos, kā ir patiesībā. (Domāju ar žēlumu tur sakara maza)

Ar to visu gribēju teikt, ka šāda veida situācijā nevienai no pusēm nav viegli, jo spēju gan Tevi saprast, gan no otras puses. Man šķiet, ka vajag izrunāties, jo gan jau, ka noteikt pie kaut kāda kopsaucēja var nonākt. Nav taču tā, ka būtu bezizeja ;-)

īpaša ko gan līdz kaut kāda runāšana ja viņa viņu nemīl, bet mīl citu, bet šo ir kopā jo viņa ir iedomājusies ka tas nez kāds pienākums viņai...es varu tikai ieteikt beigt tērēt laiku, gan savu gan viņa, jo ja nekā nav, tad ar žēlumu, un kaut kādu mistisku pienākumu nekas arī nebūs...

es biju domājusi izrunāties atklāti, ne jau vienmēr izrunāšanās nozīmē bla bla, dažreiz atklāta saruna vienam pret otru palīdz labāk nekā skarbi vārdi, vienkārši domāju, ja jau viņam tik daudz nozīmē, tad kaut kā to pateikt maigāk, nevis brutāli ej ellē, jo man škiet, ka nav skarbāka teksta par, zini es jau sen tev gribēju pateikt, ka mums nekas nesanāks utt...

Tad man gribās jautāt, kur tad tu biji ātrāk?

Es tikai gribēju pateikt, ka vajag atrast īstos vārdus. ;-)

Labāk godīgi uzreiz pasaki,ka viņu nemīli un viss!Ko vairs šādā situācijā dos izrunāšanās?Taču neko - no tā jau viena vai otra jūtas nepastiprināsies,bet vismaz lielāka skaidrība visā gan būs!
Neapskaužu puisi - tad tiešām laid vaļā,jo iespējams,ka kaut kur pat netālu ir meitene,kas labprāt viņam dotu savu mīlestību un tā nemānītu ar to visu!Protams,ir jauki dzirdēt vārdus,ka otrs tevi mīl,bet vēl briesmīgāka sajūta ir tad,ja nevari ar to pašu atbildēt un nākas visu laiku to slēpt,izvairīties,bet cik tad ilgi tā???

Pienākuma pēc nepaliktu ar kādu kopā.Ja viņš mani mīlētu,bet es viņu nē,tad vienkārši laistu viņu vaļā.Citādāk,beigās neviens no mums nebūtu laimīgs.

varbut tadel ari Tev neizdodas ta pirma reize! (ja nejaucu autores)

Ja nemīl, tad nav kopā.

Man arī tā bija, bet es pēc iepsējas ātrāk viņam centos pateikt- VISS IR BEIDZIES. Jā, protams, sekoja- es bez Tevis nevaru, Es Tevi mīlu utt.., viņš sāka non-stopā lietot alkoholu (nepārspīlējot- katru dienu), bet beigu beigās, pēc kāda pamatīga laika, viņš nomierinājās. Nu labi, tagad kopš tā laika viņam nav bijušas attiecības, bet nu.. katram jau dzīvē vajag piedzīvot vilšanos, lai mācītos un paliktu gudrāks.. :)

nekas , gan jau dzive bus ari otradak. tu milesi, bet tevi ne. ;-) ;-) ;-)

manā uztverē mīlestība ir tāds abstrakts jēdziens, ko es traktēju kā pieķeršanos, pieradumu un nespēju būt vienam....

tas arī viss.... :(

Hmm. Nu ir gadījies,kas līdzīgs. ;/ bet pasen.

Tagad man ir tāda sajūta, ka orajaij pusīteij tākā būtu vienaldzīga, kaut gan labi apzinos ka tā nau. Nevaru izskaisdrot savas domas. Baigā čupa galvā.
Dažreiz liekas, ka viņam būtu labāk bez manis, jo viņš nemitīgi strīdās ar savu mammu. Bet nu nez, šķirties kkā negribās, Bet tādas attiecības, kuras pat lāga izskaidrot nevaru turpināt arī nezinu kā....

Varbūt nebij pa tēmaij , bet gribējās izlikt sirdi ;)
:-/