uzradies brālis...

up

a kā tu tā uzzināji? :) jā, es gribētu uzzināt pēc iespējas vairāk par savu pusbrāli un vēlētos viņu satikt! :) Pirms tam gan jau ka jāizrunājas ar tēvu...

vecākā māsa pateica

Jāizrunājas ar tēvu? Es gan ieteiktu uzreiz sagāzt viņam pa purnu, pateikt mammai un tad lieciet to jākli no mājas ārā!

essnee- mēs ar tēvu nekad neesam dzīvojuši kopā, nu tikai kkad agrā bērnībā, ko es vairs neatceros.

mēs ar māsu labu laiku zinājām, ka mums ir pusmāsa!
vienreiz aizrakstījām viņai draugos.. :) tad viņa kad bija LV, satikāmies.. :) nu tā.. feini bij! tag gan jau gadu neesam tikušās.. bet kontaktu uzturam!

mēs tētim pēc tam pateicām.. bet nu man mamma ar tēti sen izšķīrās, un tā pusmāsa ir nedaudz jaunāka par mani un vecāka par māsu manu! :)

morāle- ja gribi kontaktu- mēģini

Es izvēlētos 2.
Mani arī uzmeklēja (pus)māsa, un tagad esmu viņai par to ļooti pateicīga. Ir man arī pusbrālis, bet viņš kaut kā nealkst kontaktēties.
Ceru, ka Tev nebūs tāds kāds ir mums, un jau pēc kāda laika varēšu lasīt laimīgos stāstus no tevis! Veiksmi un pacietību! ;-)

Esmu par 2.
Mana (pus)māsa mani uzmeklēja kādus 5gadus atpakaļ, kaut gan es par viņu zināju, dzīvojām vienā pilsētā un bijām gājušas garām viena otrai. Esmu laimīga, ka viņa mani uzrunāja dr.lv - tagad esam labākās draudzenes un foršās māsas. :-D Tikai mans tēvs negrib to atzīt, ka māsa ir viņa meita, un pats vien vainīgs, jo viņam nav tā laime zināt, cik viņa meita ir forša. Bet tā kā māsai tēvs kā tāds nav bijis, nav piedalījies audzināšanā utt., tad viņai viņš ir kā svešs cilvēks - viņa viņu sauc vārdā.

wtf,par ko raudi,taču forši zināt :-D,es zinu ka man ir dvīņi pusbrāļi kkur un vēl viens pusbrālis un ganjau vēl kkur kāds,es labrpāt ar viņiem iepazītos,jo būtu interesanti un otra lieta ir tāda,ka baigais nesmukums tādā ziņā ka mēs esam apmēram viena vecuma,tas ir es ar tiem dvīņiem,tamdēļ arī gribētos zināt,jo kas zina kādā veidā dzīvē ceļi krustojas un ja nezinām ka esam radi :-O,no tāda viedokļa ir vnk bail iedomāties, bet gribu iepazīties,žēl ka neko nezinu par viņiem :-(,zinu ka mātei būtu protests un mošk pārējiem ģimenē,bet man venalga,ja vien izdosies uzmeklēšu pati :-/,jā un meklēju tēva radus,mēģināju caur netu,bet arī nekā nezinu,māte mana neko nezinot,tad man ir radi tikai no mammas puses (e)

Man jau šīs pusmāsu un pusbrāļu lietas liekas,kaut kas traks. Ja pirms laulības,tad labāk nezināt... bet ja kāds no vecākiem laulības laikā laidis pa kreisi, tad labāk nošauties.

Izmantotāja man vienalga tas ka viņi radās laulībās, viena pagale nedeg, zinu to ka tēvam patika vaļīgāka dzīve,a māte tēloja dzelzs lēdiju. Tāka tur nav ko,neaizstāvu tēvu,bet fakts ir fakts.

skābene
Piekrītu Tev. Manam tēvam arī patika klīst apkārt un ne jau bērni vainīgi. Es savu tēvu nosodu par to, ka viņš neatzīst, ka māsa ir viņa meita.

To, ak amn ir vecāka pusmāsa es uzzināju apmēram 10 gadu vecumā, skatoties tēta pasi, tur bija rakstīti bērni - es un viņa. Pašam tētim neprasīju, bet man vecmamma pastāstīja, ka ir tāda lieta. Kad man bija 17 gadi, pirmo reizi satiku savu pusmāsu, tātis pats to bija noorganizējis. Viņi arī nebij ilgi tikušies jo meitenes mamma neļāva, tikai kad pati pusmāsa bija pieaugusi, viņa izlēma tikties ar savu tēvu un arī ar mani.
Domāju, ka Tev savu tēvu nevajag nosodīt, varbūt mēģini pati kaut kā sazināties ar pusbrāli.

ak, kādas kļudas jau pirmajā teikumā:D Biju domājusi : to, ka man...

Par cik man ar tēvu ir sliktas attiecības un viņš sen jau dzīvo ar citu sievu - sanāk, ka man ir pusbrālis, tikai mazs (~7 gadi). Tēvs piedraudēja, lai nemaz kaut kad dzīvē nemēģinu viņu uzrunāt.
Tagad noteikti, ja es pie tā mazā pieietu un pateiktu - "Čau, esmu tava māsa" viņš man iespertu :D

Es laikam nesazinātos vispār. Nu un tad, ka pusbrālis? Svešs cilvēks. Man ir radi ar kuriem ir tīra radniecība un bijuši nebijuši.
Iespējams, ka viņš jau zin,ka Tu esi, ja ir kaut mazliet, tomēr vecāks.