Sveikas!
Nesen jau pukstēju par savu vārda dienu un puiša neizdarību... Bet nu jau 3 dienas vispār nerunājam viens ar otru un man patiešām ir vienalga!
Lieta tāda, dzīvojam kopā gadu. Kad sākām kopdzīvi tad arī sākās kašķi, jo puisim izrādās ir baigās kredītsaistības par kurām nezināju, principā 2/3 no algas aiziet kredītos. Pats visu mūžu strādājis tikai bankās, piedzen parādus :D Un kad pārvācos, tad izrunājām visu par maksājumiem, bet ar laiku viņš to naudu no manis vairāk un vairāk prasīja. Tad iegrābās ātrajos kredītos, tagad reizēm ir tā, ka nostāda mani 2 dienas pēc viņa algas fakta priekšā - ir palikuši 5 ls, un viņam pārtikai naudas nav. Sajūta, ka ar to cilvēku vispār nevar rēķināties.
Pirkām mašīnu, viņš ielika 800 ls, es paņēmu kredītu, jo viņam jau vairs neviens nedod. Tad šis paziņoja, ka rakstīs uz viņa vārda, jo mazums paceļu galvu un aizeju ar visu mašīnu, lai gan kad ņēmu kredītu bija cita runa, to viņš man paziņoja jau esot csdd. Protams, vienalga uzrakstīja uz mani.
Tagad viņš mani apvaino, ka es viņam kaut ko darot aiz muguras, bet necelšot jau augšā. Kad saku, ka nedrīkst apvainot un nepaskaidrot, šis pagriežās un aizbrauc uz visu vakaru pie draugiem. Aizbraucam pie viņa mammas uz Talsiem, aizbrauc vakarā dzert ar draugiem, mani neņem līdz, nākošajā dienā atkal tjipa uz 30 min pie drauga, atbrauc tik pēc 7h, un vsjo braucam uz Rīgu. Jēga man ir bijusi braukt un skatīties tv, jo es tur neko nezinu... un tās lietas atkārtojas un atkārtojas. Bet viņš nesaprot, dusmojas, burkšķ.
Uz svētkiem mani neapsveic, manas dāvanas nomet. Pasaka, ka vienmēr gribu pa savam, nekad neko nedaru kā viņš grib. Bet es cenšos, taisu ēst vienmēr, māju iztīru, rūpējos, domāju kas un kā viņam. Un vienkārši nenovērtē neko.
Ok, neesmu arī zelts. To saprotu, cenšos, piedomāju. Bet, kurā brīdī pateikt STOP? Vai ir vērts runāt jau reizi 17 par tām pašām lietām? Es brīžiem domāju, ka būtu labāk aiziet, bet tad paliek žēl. Kā saņemties?
Vienreiz jau aizgāju, bet atnācu atpakaļ. Negribu tā raustīties turpu šurpu... Saprotu, ka nav sliktu cilvēku ir tikai nepiemēroti viens otram. Bail, ka pierunās palikt, atgriezties. Bail, no tiem strīdiem un emocijām aiziešanas brīdī, jo, protams, man arī ir sāpīgi, lai gan tagad, kad nerunājam, ir vienalga, kas jau daudz ko nozīmē.