Man ir 21 gadu starpība ar draugu, lai gan sākumā šķita, ka tas ir viegli, bet tagad bieži jūtu to smagumu, viņš ir fantastisks vīrietis, ļoti labs tēvs saviem bērniem, manuprāt labāku nemaz nevarētu vēlēties, tieši tāpēc tas ir grūti, viņam jau ir viss, bet man nekā, tā ir liela atšķirība, un par to "Ko ar šādu cilvēku pārrunāt?", personīgi mums ir ļoti daudz kopīgu interešu, par darbu vispār nenotiek sarunas, bet abi esam "neizglītoti", taču kopā izglītojamies.
Mīlestība vispār ir personiska padarīšana, spriest kādam ir vai nav- lieki, katrs šo vārdu saprot savādāk un arī lieto atšķirīgi!