Cik ilgi kopdzīve ?

tad, kad abiem gribās to darīt..
bet kad pienāk tas brīdis, domāju tas pats par sevi dabiski notiek! :-)

Vieni var sākt jau pēc mēneša,citi tikai pēc 3 gadiem.Tas ir individuāli.

Gribu dzīvot ar draugu kopā, bet viņš nav devis pat vismazāko mājienu :-/

Man grūti iedomāties dzīvi ar kādu kopā, tādēļ saprotu Tavu draugu. :-D

Nu tak dod mājienu un tā maigi stumdi viņu uz kopdzīves pusi! Man šodien laba ziņa, aerobikas kolēģi bildināja čalis, viņa viņu pretī kāzām "stumdīja" veselu gadu!!!! :-D

Mēs sākām dzīvot kopā pakāpeniski, līdz nemaz nemanot jau visas manas mantas bija viņa dzīvoklī. :D

Viņš gribēja ātrāk, bet tā pa nopietno sākām dzīvot kopā pēc gada. (l)

Cik ilgi jūs jau esat kopā?

sākām dzīvot pēc pusgada kopā, nožēloju ja godīgi.
Nē viss ir ok, mīlu, kopīgs dzīvoklis, utt. Bet tas bija stipri par ātru.

Esam kopā gadu :-)

Pēc nepilna mēneša sākām dzīvot kopā, nu nekāda vaina, piecus gadus jau dzīvojam :D
Bet tas gan ļoti individuāli, ir dzirdēti šausmu stāsti kas tik viss neatklājas sākot kopā dzīvot, visādi negatīvi ieradumi, īpašības. Lai gan no vienas puses, labāk ātrāk uzzināt otra dīvainības :D

nemanot sākām dzīvot kopā pēc 3mēn.!
pēc 2,5g. apprecējāmies, un nu jau būs 6g. kopā! :-)

Ļoti individuāli... Vai dzīvo atsevišķi vai ar vecākiem...Vai vienā pilsētā dzīvesvietas un darbavietas...
Mans draugs nemanot pie manis ievācās, škiet pus gada laikā... :-P Pat neatceros, kā un kad tas notika :D

Vismaz mantas pie viņa kādas Tu atstāj (vai otrādāk)? Varbūt pamēģini nemanot "ievākties"?, ka viņš vairs nevarēs iedomāties vakarus bez Tevis... Vai arī skaidri un gaiši pajautā, ko viņš par to domā?

Cik ilgi esat kopā?
Neiznu, bet man liekas, ja dzīves apstākļi un ritms atļauj, tad nu otrajā gadā var tā droši uzsākt kopdzīvi. Bet nu jā - stipri individuāli, jo var jau būt arī abi divi nenormāli neatkarīgie, kas 10 gadus nodzīvo atsevišķi :D.

Aatri, peec kaada meenesha paarvaacos. Saakumaa ar domu - `a var jau pameeginaat, tad jau redzees´, taa esmu ieseedeejusies te :)

Biju ar puisi vairākus gadus kopā (neminēšu konkrēti cik),bet kopā nedzīvojām.Visu laiku likās jocīgi,ka puisis nepiedāvā dzīvot kopā,lai gan pašam bija savs divistabu dzīvoklis,taču kad es ierunājos,ka varētu un tā-šis teica,ka varētu,laipni aicināta,bet pēc pāris dienām - atkal bija klusums.Viss tomēr bija tikai runas līmenī,jo tomēr gaidīju,ka puisis pats pateiks-nāc pie manis dzīvot vai uzsākam kopdzīvi.Nesagaidīju...neesam vairs kopā un laikam jau labi,ka tā-man tomēr patīk brīvība(sava telpa,iekārtojums,mantas),laikam jau vnk nebija lemts!!!
Tā kā cits pēc pāris mēnešiem var sākt dzīvot kopā,cits pat pēc vairākiem gadiem vēl to nedara!

Tad, manuprāt, gads būtu īstais laiks,lai viņu sāktu stūrēt uz to kopdzīves pusi. :D

Neizdari spiedienu, bet izmet šādus-tādus mājienus. :D

Labs attaisnojums ir ekonomija, jo kopā dzīvojot mazāk par komunālajiem jāmaksā. :D

Manuprāt, kopdzīvi var uzsākt tad, kad abi tam ir morāli un finansiāli gatavi. Neatbalstu kopādzīvošanu pie vecākiem un vēl par viņu naudu. Zinu pāri, kuri dzīvo 3istabu dzīvoklī kopā ar vecākiem, vienā mazā istabiņā jau gadiem. Man tas neliekas normāli.
Ar savu vīrieti sāku dzīvot kopā pēc 4,5 gadus ilgām attiecībām. Pēdējā gada laikā bijām sākuši tik bieži palikt viens pie otra, ka tas bija loģisks solis.

Un ko jūs teiktu, ja jums draugs vēlas atklāt savas paroles facebook.com draugos utm.? Vai jūs zinat tik personiskas lietas par savām otrajām pusītēm? :-)

sākām dzīvot kopā pēc kādiem 3-4 mēnešiem, jo viņš tāpat pie manis nāca katru dienu, vienreiz izdomāju, ka lai jau paliek pa nakti un ta arī aizgāja visa tā lieta :)

Katram jau savādāk. :-)

Mēs sākām kopā dzīvot pēc gada, pusotra.
Pirms tam sestdienās, svētdienās braucu ciemos. Līdz paliku pavisam. To gadu, ko nedzīvojām kopā, es mācījos, tapēc braukājām viens pie otra. :-)

pēc gada sākam dzīvot kopā pēc manas iniciatīvas, ko vēlāk nožēloju, jo puisis pavisam nebija gatavs kopdzīvei :-)

Mēs pēc mēneša sākām dzīvot kopā, tā nu sanāca :-P