Tieši tāpēc ikvienai sievietei ir jāapzinās savu vērtību! Pareizi tu saki, ka "Man šķiet, ilgstoši nemīleta (šeit es nedomāju "izmīlēta") sieviete nespēj būt laimīga. Domāju, ka visām gribas skūpstus, glāstus, apskāvienus un maigus čukstus ausī kaut vai tikai uz vienu nakti.",
bet, vai laime ir būt laimīgai uz vienu nakti un no rīta pamosties kā Pelnrušķītei pēc 12.naktī un atkal raudāt pie sasistas siles?
Saprotiet, tā ir vairāk psiholoģiska lieta nevis tik ļoti liela vēlme tikt izmīlētai. Tas vienas nakts sakars ir kā pašapmāns, ticība tam kā nav.
Respektīvi, es neredzu izeju šādā bezcerīgā situācijā vienas nakts sakaros. Tas itin neko neatrisina, jo katru rītu pelnrušķīte raudās un raudās.... notiek kāpšana ikreiz uz grābekļa.
Jāsāk ir mīlēt sevi, garīgi iedvesmoties, celt pašvērtējumu un meklēt iemeslu kāpēc vīrieši tevi negrib! Ja šāda sieviete grib, lai viņai veidotos attiecības, viņa nepārprotami atradīs to, kas citus tā attur. Ja tas ir raksturs - paliks lojālāka, ja izskats - kļūs topmodele (nestāstiet, ka nav iespējams).