Vispār viss ir mūsu rokās. Laikam sanācis ir tā, ka darīt darām jau mēs visi kaut ko. Jautājums- ar kādu mērķi. Parunājos vispārīgi, svētdienas gaisotnē.
Turpinu fantāziju tēmu. Fantāzijas ir neatņemama divu cilvēku tuvības neatņemamas sastāvdaļa. Pavelkoša lieta. Kas reizēm aiziet līdz ekstremālam līmenim.
Es īsti tam nevēlos piekrist, jo neuzskatu , ka esmu izvēlīga vai neizlēmīga. Ir sievietes , kas maina vīriešus katru sezonu , un tad esmu es. Vīrieši netiek mainīti , jo es knapi tieku galā ar parastu draudzību. Man fascinē tās kurā ir labākās draudzenes jau no bērnu dārza laikiem. Man bija tad viena tuva meitene, bet tagad uz iel...
Pieredze nav tik liela kā viedoklis par to kādi viņi ir. Mēdz jau viņus saukt par cūkām , bet dažreiz tieši sievietes viņus tādus padara. Bet kas tad viņos ir tāds bez kā nevar ? Laikam jau tā sajūta , ka ir kāds , kas uzskata , ka esi skaista un mīl tevi izņemot tavus vecākus. Vīrieši spēj dot miera un drošības sajūtu. Kāpē...
Ar kaut kādu mazu sāpīgumu pavadu aizgājušo. Un ne jau tāpēc, ka pagājušais gads bijis ļoti labs, varbūt tieši otrādi. Mani drīzāk atpakaļ velk sentiments. Dažas lietas un cilvēki, kas tik sasodīti ļoti ir mainījušies. Šīs mazās lietas un notikumi, ko tik ļoti gribētos, bet, kas nebūs kā agrāk.
Atkal kas no šā raksta autora pieredzes... lauku mājās reiz bija kaķene. Visīstākā, ar peleku villiņu un uz četrām kājām. Un tad nu visu cauru gadu nebija miera no "kaķu vīriešiem". Uzradās gan kaut kur redzēti, bet visbiežāk- nekur neredzēti. Bet visiem bija viena kopēja īpašība - visu gribēja paveikt ātri un nekavējoties.
Es nezinu vai šobrīd būtu īstais laiks man teikt, ka es lepojos ar sevi, jo pēc ļoti ilgas, grūtas cīņas ar sevi es izlaidu ārā emocijas, kas bija manī sakrājušās. Jūtas, kurām nebija miera manā sirdī un tās dauzījās pret dvēseles sienām tik sāpīgi, ka jutu katru dienu to asiņojot arvien vairāk. Es nebaidījos no tā. Vējš kļu...
"Vājums nav nekas slikts," es varētu būt bildusi, bet zināju, ka tad melotu pati sev. Nē, man nepatika justies vājai! Tieši tāpēc es labprāt, spītējot visam, meloju sev un apkārtējiem. Visur es vēlos justies stipra. Visur un vienmēr. Jebkurā situācijā.
Ja es tev tagad vaicātu, vai Tu esi laimīgs, Tu spētu atbildēt apstiprinoši? Nu tā pavisam godīgi, nemelojot sev, necenšoties atstāt tādu iespaidu tikai tāpēc, ka tavuprāt tā vajag, un citiem par tavām dzīves likstām nekas nav jāzin?
