Cilvēks kā paradokss.

16.10.2013, harmless_

Cilvēks kā paradokss. Vēlās būt laimīgs, bet domā par lietām, kas skumdina. Slinks, bet ambiciozs. Viņam nepatīk viņš pats, bet tajā pašā laikā, viņš ir sevī iemīlējies. Saka, ka ir vienalga, bet iekšienē - tā nav. Pieprasa uzmanību, bet kad tā tiek pievērsta - izvairās. Personības konflikti.  Viņš pats nezin, kas viņš ir, bet kāds cits to noteikti zin ļoti labi. 

 
Komentāri [2]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Varu tikai piekrist Emmanuell! Būtu daudz vienkāršāk ar to vienu -es-. Ir par ko padomāt. Vai tiešām visu dzīvi mūsos ir tik daudz personību, vai nepienāk brīdis, kad esam viss saskaņā ar šo vienu mūsu - es!?
16.10.2013 16:18 | saite | Atbildēt
 
 
+2
Es domaaju,ka cilveeks ir loti sarezgiits .Muusos visos seez vairaaki cilveeki noteikti.
Vienmeer atceros savu pirmo blog seit,kad rakstiiju-seezu savaa hottub un domaaju,nekas dziivee nevar buut labaaks par vietu ,kur dziivoju un tomeer tik biezi aizdomaajos par otru pasaules pusi,kur ir visi maneejie.
Viena sieviete ir Emmanuelle,kurai patiik maaksla,skaisti cilveki,skaista daba uttOtra sieviete ir Latvijas Baibina,kura atceraas visu ,kas saistiits ar Latviju,visu,kas bijis kaadreiz tik miils un tuvs!
Buutu noteikti vieglaak,ja muusos buutu tikai tas viens cilveeks-tas tiesa!:)
16.10.2013 07:23 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online

 
Šobrīd nav neviens reģistrēts profils portālā!